kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Tuesday, June 14th, 2005 |
|
||||
Es no rītiem dažreiz pamostos un spārdu gludas sienas. Pakausī džinkst maigas aprikozes un pret logiem tiek mestas visas manas molekulas. Redzi - no kokiem krīt maigas pūkas, es ķeru ar seju, acīm un plaukstām un pūšu caur mazu palielināmo stiklu. Savās domās protams, domās. |
||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|