kādreiz bija, bet nu, izbija
|
Thursday, November 25th, 2004 |
|
||||||||
No viena emocionālā lauka, otrā. Nekad, nekad tā tas netika pasniegts, nekad, nekad neesmu bijusi tad tik pārsteigta, Būtu tas noticis mazliet agrāk, varbūt lektu gaisā, sviestu sniegu, lidotu Nē, nē, bet tagad, pat ar to milzīgo tukšumu, kas rodas ap diafragmas vietu. Par tad, es apmulsu. Pirmo reizi tādā veidā. Un nezinu, kas atkal plosās. Bet, tad es atkal ieraudzīju, apjuku, un plēšās visu uz 100 pusēm. Traki, ja nezin ko grib. |
||||||||
|
|
||||
Ha, es esmu slima. Un , sasodīts, strutaini-nopietni.. |
||||
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|