kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Friday, June 25th, 2004 |
|
||||||
|
Es zinu šitos āķus ar jautājumiem, uz kuriem ITKĀ var atbildēt tikai vienu vai divām partikulām Apmēram : jā nē jā, of koors Nē, DĀĀH Tapēc vēl padomāju, bet tomēr izlēmu ka būs jāpaskatās, nu redz, jā, of kōōrs, iznāca ievilkties uz kādām 4 stundām - Kā vienmēr. Esmu pārēdusi jēgu ķiršiem, jo pati uz ielas norīmoju puskilo ķiršu, bet izrādās mājās vēl viens kilo gaidīja, nesmādēs taču labu mantu. A ēst vairs negribās, ķiršus- ne tik. Un beidzot itkā es atradu(nemeklēju, jo aizmirsu) TO dziesmu, pie kuras bāleliņs piemīlīgais biedris pirms kāda neilga laika mēģināja izģērbties pie ezera, ar slotas palīdzību. Richtig piemīlīgi. No nepieradinātās jūras sauja izmirkušu lazdu riekstu. Riekstu plantācijas- pāri jūrai. un jūs tur, pilsoņi aiz baļķa, uzvedieties klusāk, jūs aizbiedēsiet mani. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||