kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Tuesday, February 24th, 2004 |
|
||||||
|
Vo - šodien varētu garīgi pavemt un apvemt visus. Šodien tizluma radars rāda taisnā leņķī uz mani. Vienu brīdi liekas, ka var lekt gaisā un luncināt rokas, otru brīdi šķiet, ka viss iespējamais ir tizls un pretīgs. Vai kā man pašlaik gribētos aizvērties un sabāzt domas mazā kastītē, lai pasnauž, izskalot smadzenes ar auto šampūnu vai ko līdzīgu fairy, kas tikai noņem tizlumdomas. Nopirktu es otru mēli, kas izrunātu visu ko domā būtu pavisam labi, vai arī nogrieztu pašreizējo - vārdi dūmodami pa ausīm kāptu laukā. Man no savu domu pārpilnības gribas vemt, tad vēl visādas sīkas problēmas- bweh. Vispār ir tikai uz rokām saskaitāmi cilvēki ar kuriem es negribētu palekties. ar pārējiem noteikti piemiegusi acis varētu tā sulīgi nolamāt un pēc tam domāt cik es esmu pretīgi patiesa. Fui izmest manu galvu. Sākšu veselīgi domu bļodu maisīt Bet vispirms - vēmiena kalngals. Šodien tikai dažas lietas nav pretīgas. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||