kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Wednesday, February 25th, 2004 |
|
||||||
|
Šodien es esmu šaursliežu sirds cilvēks ar pornogrāfiju matos. Man nemaz nav slikti un arī ausis nekustās vējā. Man tikai mazliet sāp delnas. Delnas lauztās. Lauztas un aizlauztas, sistas pret galvu un skrūvspīlēs spiestas. Man tikai mazliet acis sāp. Sāp no caurspīdīgajiem pārslu putniem, kas sit savus spārnus pret tām. Es gribu mākoņpūkas. Es gribu gripu bez mugurkaula ar piparkūku hordu.Es gribu zelēt zāles ripas, kas piesūkšās ar saules sintezēto halucinātu un zelēt dubļu saēsto drēbi, tā lai riebj, tā lai gribas kliegt. Un brieži, sūnu brieži man neliek mieru, tie lido un sīc mazo vagoniņu balsī. Pavisam slikti. Nerausti mani aiz pirkstu galiem, Putekli. Ļauj man Tevi uzjust bez apvainojumiem un bez sāpēm. Pornogrāfija manos matos sasieta un saspiesta. Sit man siena. Nu tak, neuzdrošinies baidīties. Palaistuves cigaretes - manās acīs nav cieņā. Es snaužu uz brūna velveta asfalta. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||