magone

Es iemīlējos Hospitāļu ielā vēl vairāk, kad pārvācos tur dzīvot. Tikai tad saproti, ko Elsbergs ir domājis ar labiņajiem un ielas sāli. 2 stāvus zem manis dzīvo ģimenīte, kura tirgo kandžu. Sistēma vienkārša - piezvani pie ārdurvīm (vienīgais zvans, kas tur ir, iet tieši uz to dzīvokli) un ej uz sētas ieeju, pa kurieni arī tiek iznesta uguns dzira. A kas ta man.. A kas man tagad daļas. Kas man gar tavām un gar vispār bēdām..

Lai piedod labiņie kas dzīvo šajā ielā un savu labiņumu rāda katru dienu bet viņi nav un nebūs nav un nebūs šitās ielas sāls viens no tiem čaļiem tāds vecs un gluži bāls varbūt ir dzejnieks visu mūžu raksta ar pieduļķotām asinīm uz bruģa tādas dzejas kas liktu visam apstāties PUNKTS

Bērnībā pie mājas bija milzīgs margrietiņu lauks. Tad nevarēja tām redzēt pāri un tā bija laba vieta, lai spēlētu paslēpes. Bet vienā dienā tur uzradās kartupeļu lauks. Tāpat. Ne no kā. Vienkārši - gribi spēlēt paslēpes, bet jābrien cauri kartupeļu lakstiem. Un tad mēs pārvācāmies uz "stroiku". Bet tas nebija tik forši. Margrietiņas ir labākas.

Kāpēc tieši vakar man uznāca vēlme pēc alus un skaļas mūzikas? Vai tad es nezināju, ka šodien jāiet uz darbu, ka trīcēs rokas, nāks miegs un nestrādās smadzenes?  Bet es tāpat gāju, dzēru alu un dejoju. Un bija labi. Vakar.

P.S. Esmu nolēmusi pastiprināti izglītoties kultūras jomā un rezervēju biļetes uz teātri.

P.P.S. Un mīlu savu kaķi neskatoties uz to, ka viņš man pa naktīm neļauj gulēt.

P.P.P.S Dzimšanas dienas ir nāvējošas visām diētām.