magone

nu vot, atkal esmu visu nokavējusi. otrdien Hamletā bija Hospitāļu ielas albuma prezentācija. Un es par to uzzinu tikai šodien pēc 2h ilgiem meklējumiem I-netā. nu kāpēc nekur nebija tādas informācijas? gaidīju, gaidīju to prezentāciju un še tev - piga..

pēdējās divas nedēļas nesanāk strādāt. varu atrast 100 citas lietas, ko darīt, lai tikai nebūtu jāstrādā. tā jau ir - ja palaidies slinkumā, tad saņemties atkal grūti.

vakar bija sarunu par tēmu "mūsu attiecības. pagātne, tagadne un nākotne. plusi un mīnusi" utt. Nu neko, tagad jūtos labāk.

ziniet, es ļoti ļoti gribu beidzot iegūt maģistra grādu. bet esmu slinka. neesmu piesēdusies pie papīriem, lai vairotu savas zināšanas un palielinātu izredzes iestāties.

viņa man tikko pamāja ar roku. es viņu gandrīz nezinu. viņa nav skaista. bet viņa man pamāja ar roku un es par to priecājos. viņai ir vīrs, kuru es ne īpaši paciešu. viņš sēž pa labi no manis. viņš nedaudz atgādina homoseksuālistu. bet viņam ir sieva. bet tas, ka ir sieva, nebūt nenozīmē, ka viņš NAV homoseksuāls, vai ne? viņš tā sievišķīgi un šķelmīgi smaida. un viņam galva ir pilna ar sievišķīgām blēņām. un viņš ir kaprīzs. tāds kā es. mēs esot dzimuši vienā zīmē. nu labi, varbūt tas daudz izskaidro.

Vāāi! Ēst ir labi, bet pārēsties ir briesmīgi. It kā daudz neieēdu, bet dikti nelabi palika.

Bet šodien visnotaļ normāla diena - mana  darba produktivitāte ir augusi. Beidzot padarīju darbus, kurus visu laiku atliku. Malacis, magon'! Tā turēt!!!!

vakar nopirku matu taisnotāju. un mans vīrietis vakar tika pielikts pie darba. kā par brīnumu, viņš ar to tika galā necerēti labi.. un šodien esmu skaista :)

pats labums - darba laikā aiziet uz stacijā esošo kafejnīcu "Oranžs" un iedzert vīnu. un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. tikai cerams, ka teeja  i nebūs iebildumu pret iereibušu filmas biedreni..

jau pirms nedēļas priekšniekam palūdzu 2 nedēļu atvaļinājumu. Bet vēl joprojām nav atbildes. Nez, pēc cik ilga laika man vajadzētu viņam to atgādināt. Jāsāk plānot brīvdienas, bet nav ne jausmas, vai maz ir jēga.

Gribas aizbraukt uz siltajām zemēm, bet nesanāks. Mani grib aizsūtīt citur. Bet tur es jau biju un tur man nepatika. Neizskaidrojams saspringums visu laiku.. Tā nav valsts, kur gribas atgriezties vēl un vēl. Bet pienākums sauc..

Un ne jau reti jādara tas, ko nemaz negribas darīt. Visādi tādi ceļojumi uz cilvēku kāzām, kurus nemaz nepazīstu. Tā vietā, lai beidzot iepazītos ar meiteni, ar kuru esmu sarakstījusies teju 10 gadus. Vēstules.. Apmēram 1x gadā. Tomēr tā arī neesam viena otru aizmirsušas. Dikti gribas satikties. Un paskatīties šķībo torni un pamērcēt kājas Ligūrijas jūrā. Un iepazīties ar vietējiem un iedzert vīnu siltā naktī. Vai tik par daudz neesmu sasapņojusies?

bāc, brīžiem ir tik labi, ka gribas no biksēm izlekt ārā. un brīžiem ir tik draņķīgi, ka nezini nafig ko darīt. un tad sēdi un truli blenz tālumā un ceri, ka pie tevis atnāks TĀ sajūta un atkal būs labi. a viņa tāpat vien nenāk. viņa atnāk, kad vismazāk to gaidi, nobaida tevi un atkal pazūd. un tu atkal paliec ar savu trulo sajūtu, kas, tā vien liekas, ir tāda fiziska sāpe, kas padara traku. un arī tad gribas lekt no biksēm ārā.

mācība: labi vai slikti, tāpat paliec bez biksēm.