| Stīgas starp mums |
[Feb. 4th, 2004|04:05 pm] |
Varbūt paīstam tuvie man ir tie,kuru sakarā reizēm ienāk prātā-Tu tikai nemirsti,visu citu mēs pār-dzīvosim.Un nav pat svarīgi, cik daudz es par šiem pāris (trim četriem vēl...) cilvēkiem zinu un cik bieži satieku. Ir tāda labi treknas ģitārstīgas starp mums. Un ir acis,kurās grimt,ir sejas, kurās lūkoties un iedomāties-nez kā Tu izskatīsies, kad Tev būs 64? (Arī tad es būšu nomodā par jums.)Un ir rokas. Un sirdis-trakas, nenovecojošas un augošas.
Bet varbūt mēs pārdzīvosim arī to.:) Paldies,Režisor, par šo dienu. |
| |
