| |
[Jan. 29th, 2004|04:03 pm] |
...kad viss personiskais ir izrakstīts un izzīmēts laukā, iestājas viens Tukšuma brīdis, un, ja pēc tā es vēl turpinu to darīt, sāk nākt ārā kaut kas Cits, ne mans, nesaprotams un svešš.
vajadzētu paeksperimentēt-atstāt sevi vienu kādu nedēļas nogali vienu ar Papīru.un atļauties būt tikai asinsvadam, caur kuru plūst svešas asinis un reizē tādas, kuras bez manis nebūtu un netecētu.īstenībā vienalga, vai tam ir vai nav kāda mākslinieciska/paliekoša/citiem rādāma vērtība vai ne... |
|
|
