"un Tu un Tu un Tu, mana saldā dzīve" |
[Nov. 24th, 2004|11:47 am] |
|
|
|
Comments: |
un tomēr kā tas ir: saredzēt otru reāli,taustāmi,raupji,bez dzejas?
parādīt sevi tā kā rupjmaizi- arī reizēm bez kosmētikas,bez labās omas,bez glances patiesāk
ieraudzīt vienam otrā ĪSTOS nevis sapni
ja parāda visu uzreiz tad ir jāpoieliek vājprātīgi daudz spēka, lai vilšanās nepārmāc vēlmi sajust to sapni arī zem rupjmaizes
ja rāda lēnītēm sapnis lēnām nevis izplēn bet ieņem tam pienākošos sapņa statusu savukārt ikdiena ir pārpildīta ar mīlestības motivētiem kompromisiem
bet man NAV ikdienas,man pieder tikai gadījuma svētki
un es šeit runāju,ka varbūt esmu tāda,ka manis ir par daudz,par saldu,lai ievestu mani ikdienā uz palikšanu
esmu kā dzeja,kā skaista filma galva tik rozā,tik rozā bet man gribas Viņam mizot kartupeļus nevis satikt 4x gadā,domās un sapņos
zinaama izdzivota saape..
bail ko teikt tev jo nezinu tak situaaciju
bet sadas te manuprat ir parak nopietnas lai meginatu teoretizet par un ap teemu.. | |