| |
[May. 3rd, 2019|06:16 pm] |
|
ja nu kādu tas interesē, pārvietošos uz friends only zonu. nepatīk, ka mani izspiego. |
|
|
| jāpadzied seno laiku dziesmiņas |
[May. 3rd, 2019|06:43 pm] |
...
nometas uz mana balkona margām
kaija no jūras un projām skrien
tā tu atnāci mani sargāt
projām aizgāji kā arvien
kad tu atkal atpakaļ nāksi
redzēsi jūrmalu kailu un sēru
tad tu dvēseli meklēt sāksi
kuru vēl vakar tev vaļā vēru
piedz.bet tā kaija virs jūras lido
dvēsele nosala, gaidīju viens
tumšo, tumšo ūdeņu vidū
vientuļas zelta ugunis skrien
ugunis skrien |
|
|
| |
[May. 3rd, 2019|09:03 pm] |
Tu man neko neraksti un tā.
Uzrakstīšu tad es.
"Pūķis nebija lielāks par sērkociņu kastīti un, jauki kustinādams caurspīdīgos spārnus, kas bija tikpat skaisti veidoti kā zelta zivtiņas spuras, graciozi peldēja pa burku. Taču neviena zelta zivtiņa nebija tā apzeltīta kā šis miniatūrais pūķis. Tas dzirkstīja zeltā, tas bija zeltaini grubuļains saules mirdzā, tā galviņa bija gaiši zaļa un acis dzeltenas kā citrons. ik vienai mo seśām apzeltītajām kājiņām bija mazītiņa, zaļa ķepiņa, un astes galiņš zaļi vizēja. Pūķis bija brīnumains." (Tuve Jansone. Neredzamais bērns. Stāsts par pēdējo pūķi pasaulē.) |
|
|