|
May. 3rd, 2019|09:03 pm |
Tu man neko neraksti un tā.
Uzrakstīšu tad es.
"Pūķis nebija lielāks par sērkociņu kastīti un, jauki kustinādams caurspīdīgos spārnus, kas bija tikpat skaisti veidoti kā zelta zivtiņas spuras, graciozi peldēja pa burku. Taču neviena zelta zivtiņa nebija tā apzeltīta kā šis miniatūrais pūķis. Tas dzirkstīja zeltā, tas bija zeltaini grubuļains saules mirdzā, tā galviņa bija gaiši zaļa un acis dzeltenas kā citrons. ik vienai mo seśām apzeltītajām kājiņām bija mazītiņa, zaļa ķepiņa, un astes galiņš zaļi vizēja. Pūķis bija brīnumains." (Tuve Jansone. Neredzamais bērns. Stāsts par pēdējo pūķi pasaulē.) |
|