| Laika degļi un visādi putni |
[Jun. 21st, 2004|09:44 am] |
Ir manā rumpītī pāris aizdomu punkti-tādas kā bumbas ar laika degli,punkti manā kartē,par kuriem nav skaidrs,kas tur īsti notiek.Esmu saņēmusies beidzot noskaidrot,kas tur dzīvo.Pēc Jāņiem.Neziņa rosina fantāziju.Bet pagaidām-silts mūrītis,murrājošs kaķis pie labā sāna un saules gaismas atmiņas būs tas,kas mani sildīs.
Aptvēru,ka tā zīlīte pie loga rūts klauvē un klauvēs.Tas ir nemainīgi un neizdzēšami.Un ja tā-atliek to pieņemt.Manu mīļo saulstariņ,tikai lūdzu apvaldi savus gaiļa instinktus un ļauj,lai pie mana loga var pieklauvēt arī balodīši,paipaliņas,zvirbulīši,cielaviņas un,protams, kaijas! Neesi vienīgais un īpašais,bet esi.Cik nu es spēšu to pieņemt arī pati.
Āgenskalna luksofori draudzīgi miedz man ar oranžo aci. |
|
|
| |
[Jun. 21st, 2004|12:49 pm] |
|
Kļūst labi,kad pieņem to kā ir.Līdz ar to varu atlaist savu bruņoto vīru brigādi,kas apsargā to plašo māju ar gaišajām sienām,koka smaržu un skrejceļiem uz gludās grīdas.Pieņemu darbā jauku meiteni baltā kleitā,kura katreiz nospiedīs to podziņu pie sarkanās brīdinošās lampiņas,atceļot briesmu sajūtu.Viņa pasmaidīs un teiks: smaidi,runā,mīļo,tas Tevi neiznīcinās. |
|
|