|
Jun. 21st, 2004|12:49 pm |
|
Kļūst labi,kad pieņem to kā ir.Līdz ar to varu atlaist savu bruņoto vīru brigādi,kas apsargā to plašo māju ar gaišajām sienām,koka smaržu un skrejceļiem uz gludās grīdas.Pieņemu darbā jauku meiteni baltā kleitā,kura katreiz nospiedīs to podziņu pie sarkanās brīdinošās lampiņas,atceļot briesmu sajūtu.Viņa pasmaidīs un teiks: smaidi,runā,mīļo,tas Tevi neiznīcinās. |
|