| ??? |
[Feb. 18th, 2004|11:23 am] |
Kāpēc mēs paliekam tur, kur mums piekasās, nesaprot,neļauj būt brīviem un nedāvā mīļus skatus un kur atmosfēra ir graujoša?
Vai tas ir kāds mazohisma paveids?
Bailes no brīvības? No laimes? No atbildības?
Bailes no tā, ka tad, kad būsim tur, kur liek būt mūsu sirdis, vairs nebūs neviena un nekā, ko vainot, ja kaut kas neizdosies...Jo būsim aci pret aci ar sevi un savu izvēli...?
Solīties aiziet uz karstām pēdām un tomēr atkal un atkal palikt......
Drosmi.
Pacieties vēl mazliet.
Krieviski dziesmiņa,it kā:
gdeto na belom svete
tam,gde vsegda moroz
trutsa spinoj medvegji o zemnuju osj
trutsja onji starajasj
trutsja bistrej bistrej
chtobi vljubljonnim ranshe vstretitsa prishlosj
chtobi odnazhdi utrom
ranshe na god ilj dva
kto ta skazal komu ta
glavnije slova |
|
|
| Kā mums šobrīd iet |
[Feb. 18th, 2004|02:07 pm] |
Šobrīd ķeramies klāt blakuslietām-tam, ko bija jāizdara vakarvakarā, bet vakar vakarā mēs atlūzām tikko bijām savuķermeni novietojušas horizontāli.
Tā vienmēr-darbs un sirdsdarbs; attiecības un sirdsattiecības.Un tas tikai tāpēc, ka mēs esam divas (vai pat vairāk!!)-reizēm gūst virsroku viena, reizēm otra.Atkarībā no garastāvokļa, mēnesfāzēm un izdzertā/neizdzertā alkohola daudzuma u.c. faktoriem.
Nu tā.Mieru,tikai mieru-vismaz ar vienu no mums Tev ir ideāla raksturu saderība.:) |
|
|
| Ienāca prātā |
[Feb. 18th, 2004|03:54 pm] |
Vai Tu par mani vēl domā? Divos naktī pirms gulētiešanas?
Gandrīz fiziska sajūta,ka cibu vairs nelasi.
Kā jums liekas,ja par kādu tā cītīgi labi domā vai tam otram no tā var kļūt labāk,piemēram, tai mirklī veiksmīgāk klāties? |
|
|
| visiem pavasara māniem |
[Feb. 18th, 2004|05:07 pm] |
vakar ap šo laiku bija tumšāks aiz loga.
tāds kā lēciens.
piedodiet,man ziema bij par īsu
es vēl mazliet to turēšu aiz rokas |
|
|