Man vēl neapnīk |
[Dec. 30th, 2003|12:46 pm] |
Vakarvakars bija burvīgs.Pirts, baseins un kolēģīsu blēņas. Karaoke ar topā: Kūko kūko dzeguzīte,kūko, cik tev tīk... Muļķa sirdi es vēl kādreiz nodziedāšu tā pa riktīgam! Pirtis-diva veida...un baseins-pareizā izmēra-tieši kā man patīk.Tas bija eleganti, tas bija viss, tas bija tas, ar ko manus šajā darbā sastresotos nervus pa pagājušogadu izglābt nevarēja, taču...bija tik labi...garšīgi...murr
Ir atgriezusies sajūta-dzīve kūsā. Un es esmu kā asinsvads, kurai tās enerģija plūst cauri augstspriegumā. Un zinu-šoreiz šīs mazās caurulītes izturēs. Tikai nenoiet malā, neapstāties.
Un rīt... Paldies, milzīgs par šo iespēju. Jau kāri pārcilāju domās ainiņas, kā vakarā vieglu roku metīšu mugurenītē šādas tādas lietiņas. Un nākamajā dienā ar kņudoņu vēderā došos pretī Nezināmajam Piedzīvojumam.
Pilnai laimei vēl vajag sniega baltumu, sniega smaržu. |
|
|
Viena no pasaules skaistākajām dziesmām |
[Dec. 30th, 2003|01:23 pm] |
Īpaši, ja to dzied tumsā, ģitāras pavadībā un divatā. Bet var lietot arī Doma laukuma Ziemassvētkos, dziedot un reizē ieelpojot mazus, asus krusas graudiņus.Var sadzirdēt visnegaidītākajās vietās-izlaidumā, iepērkot dāvaniņas alfā un vēl, un vēl... Un tik un tā iedarbība nemazinās... Šī dziesma mani vajā šajos Ziemassvētkos, tā mani dziedē, tā mani atkal un atkal Attīra. Lai skan. Varbūt pieburšu kaut ko baltu, maigu, smaržīgu...un karstu.
*** Mūzika: Pauls Raimonds Vārdi: Poruks Jānis
BALTS SNIEDZIŅŠ SNIEG UZ SKUJIŅĀM 1. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām Un maigi dziedot pulksten's skan. Mirdz šur tur ciemos ugunis Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir it kā kad paceltos Gars augstumos, kur debess telts Ir pulcējusi eņģeļus, ** Kur āres spīd kā spožais zelts. **
2. Es saprotu, es sajūtu, Ka šeit uz zemes spodrība. Tas augstākais, ko mums var dot Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu, Tu mani baltu mazgāji, No acīm skūpstot asaras ** Man svētku drānas uztērpi. **
3. Ai, māmiņa, vai mūžīgi Es varēšu tāds skaidrs būt, Jeb vai būs liktens nolēmis Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām Un maigi dziedot pulksten's skan Mirdz šur tur ciemos ugunis ** Un sirds pukst aplaimota man. ** |
|
|
*** |
[Dec. 30th, 2003|07:16 pm] |
Kā man patīk ATVADAS.Kā patīk tā tīrā, skaidrā apziņa-varbūt nekad vairs, drīz, rīt...nezināt. Patīk un biedē. Arī no darbiņa tagadiņ prom uz pārdienām. Jūtos dzīva. Kā vienmēr, kad atvados. Jā, Tu to proti, radīt manī šo sajūtu, un tāpēc ... Nu ja. Neteikšu. Šoreiz Tava kārta. Pasaki man vēlreiz Tā.
Laimīgu Jauno gadu visiem, banāli, bet LAI.:) |
|
|