| Man vēl neapnīk |
Dec. 30th, 2003|12:46 pm |
Vakarvakars bija burvīgs.Pirts, baseins un kolēģīsu blēņas. Karaoke ar topā: Kūko kūko dzeguzīte,kūko, cik tev tīk...
Muļķa sirdi es vēl kādreiz nodziedāšu tā pa riktīgam!
Pirtis-diva veida...un baseins-pareizā izmēra-tieši kā man patīk.Tas bija eleganti, tas bija viss, tas bija tas, ar ko manus šajā darbā sastresotos nervus pa pagājušogadu izglābt nevarēja, taču...bija tik labi...garšīgi...murr
Ir atgriezusies sajūta-dzīve kūsā.
Un es esmu kā asinsvads, kurai tās enerģija plūst cauri augstspriegumā.
Un zinu-šoreiz šīs mazās caurulītes izturēs. Tikai nenoiet malā, neapstāties.
Un rīt... Paldies, milzīgs par šo iespēju. Jau kāri pārcilāju domās ainiņas, kā vakarā vieglu roku metīšu mugurenītē šādas tādas lietiņas. Un nākamajā dienā ar kņudoņu vēderā došos pretī Nezināmajam Piedzīvojumam.
Pilnai laimei vēl vajag sniega baltumu, sniega smaržu. |
|