| SOS!!! |
[Sep. 4th, 2003|12:53 pm] |
1.Emocionālā daļa.
Pilieni, bet vai pēdējie? Glābiet, es vairs nevaru izturēt šeit, es negribu vairs tā justies – regulāri pazemojumi un emocionālas pļaukas no priekšnieka puses... au au auuuuuuu......
Es negribu pielāgoties! Es negribu sevi lauzt! Es sev patīku tāda, kāda esmu!
Jā jā, esmu sasodīta egoste un vienpatne. Tomēr ticu, ka mani “lietot” var arī tādu, kāda esmu un ka varu arī sastrādāties, atrast pārinieku. Ja sekoju principam - mīli vai izmet -, tad mana sircapziņa brēc:
man ir jābūt citur. Tikai kur, lai es liekos?! Bozhe moj......
2. Racionālā daļa.
a)Strādāt par mākslas terapeitu es vēl nedrīkstu un nemāku, jo vēl trūkst attiecīgo grādu un prasmju. Un lai līdz tam nokļūtu vajag pieeju datoram un katru dienu pāris možas stundas laika un personīgās brīvības.Pagaidām varu būt tikai psihologa asistents.
b)Ir vajadzīga nauda plikai eksistencei+iedvesmai. Kā loģisku pagaidu ceļu saredzu darbu kādā veselības centrā, skaistumkopšanas salonā, personības izaugsmes centrā utt. par administratori vai sekretāri. (Jo tādos ar laiku var strādāt par mākslas terapeiti.)
Tādas lūk pankūkas. Varbūt kosmiskas apstākļu sakritības rezultātā variet man ko pačukstēt. “Izskatīšu visus piedāvājumus. Seksu nepiedāvāt.” Hi hi hi |
|
|