par viņu gan zinu tikai to, ka viņš ir Pēteris no Salacgrìvas, jūrnieks. episkais stāsts viņa sakarā bija tāds, ka labadaba toreiz nebiju nodrošinājusies ar telti un naktsmītni. meklēju paziņas, satiku meiču, kura fanoja par manis radītajiem auskariem un pirka tos, viņa sagādāja man šo kompāniju, - krēsliņā atveda pie 3 teltīm,lai ņemot kuru gribu. uz dullo.izvēlējos Pēteri. nogulējām nakti tāpat vienkārši, izsmejoties un liekot vienam otru mierā. no rìta pļāpājām, smējāmies un tiku pie kārtīga brokastu galda. bet tā kā viņam patika tā auskaru beibe, teicu, ka neiebilstu, ka mani izmetīs nākamnakt no migas. izmeta arī. kad atnācu naktī, beibe bija priekšā. nekas neatlika kā iet atpakaļ un disenē dancot līdz rītam. tad vēl paklīst apkārt, kamēr jaunieši pamodīsies... pieklājīgā laikā nācu pēc savām mantām, savācu visu. bāc..manu guļammaisu bija piegulējuši. pateicu puisim, ka mēs šķiramies:)) un viss. tāds lūk stāsts. jauki bija. žēl, ka neesmu vieglas uzvedības meitene. pat oranžā virtuvē nē.:))