| |
[Mar. 3rd, 2019|04:40 pm] |
Kaut kā palaidu visu
. Visu laiku bija cerība, ka melnā strīpa drīz beigsies, es tik drusku pagulēšu saritinājusies, drusku pačīkstēšu un tad pāries. (Pārsāpēs, ha.) Bet tikko sapratu, ka var gadīties, ka ne. Grūtìbas nāks vēl vairāk un vēl trakākas. Jāmācās atkal stiprumu un tādu izmisīgu prieku, kad jùti, ka slīksti, bet vēl ik pa brītiņam tomēr pamanies uzkārpīties augšup un ievilkt elpu un ieraudzīt debesis. Un pat atrast, par ko papriecāties un pasmieties. |
|
|
