| tā ir tikai pasaka bez beigām |
[May. 27th, 2004|09:39 am] |
nevajag man satikt to cilvēku
tad es sāku just kaut ko nezin ko
un nevaru vairs savākties,dabūt skaidru galvu
un tikt galā ar to labi saplānoto un piesātināto
dzīvi,kas man ir un būs
ja tu nāc
tad nāc un piedāvā man citu
piedāvā man
lai varu no rīta tev
slinki pirms celšanās
pīt mazas rudas bizītes uz krūtīm
ievārīt
jasmīnu tēju
iekārtot un "piesildīt" mūsu mājas
mūsu lidlauku
gatavot tev vakariņas
gleznot,rakstīt
un darīt mazus/lielus radošus un skrejošus darbus
savai "dzīvības" uzturēšanai
lasīt interesantas lietas par šo pasauli
kuras pārrunāt vakarā ar tevi pie kamīna
un lai mēs kādreiz tomēr satiktu
to mazo puiku ar blondajiem matiņiem un zilajām actiņām
kā eņģeli
ar ragutiņām kalna galā
līst
es gaidu tevi mājās |
| |
