zini, par mani aiz muguras reiz runāja, ka esmu vāja, jo pārāk daudz ko par sevi atklāti runāju. citi teica, ka tā ir stipruma pazīme - nebaidīties par sevi atklāt tik daudz. es tiem pēdējiem piekrītu :) ne katrs atļaujas atklāt sevi tik patiesu un trauslu, un aiz šī trausluma slēpjas spēks.

(Reply to this) (Thread)

Nu jā,man bieži Lielo Noslēpumu cilvēki ir pārmetuši uzbāzību,pārlieku emocionalitāti utt., jo Tādas lietas taču varot runāt tikai ar cilvēkiem,ko pazīst no 1.klases un kuru uzticamība pārbaudīta...
Es nezinu,kas ir spēks un kas labāk un kas sliktāk.Varbūt vienīgi jājūt robeža,ko stāstīt otram nevajag,lai nenodarītu viņam kaut kā pāri.Un ne jau visiem tā serde jākrata.Jāprot atšķirt.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atklatiba un patiesums nav nekas pelams, tik ar visiem atkaltai nav jabut...

(Reply to this) (Parent)

Bet kā lai zin, kur ir robeža, kā lai to nepārkāpj???
Un tad tu salūzti, jo saproti, ka esi atklājusi par daudz...
Un tā vienmēr.

(Reply to this) (Thread)

Un tā vienmēr.:/
Bet tur jau tas risks-ir cilvēki,kuri iepazīstot tevi tuvāk,kļūst tuvāki un ir tādi, kas attālinās.
Vienkāršs tests.Atklātības devu var palielināt pakāpeniski.
Nu iesākumā esmu izlēmusi mēģināt vairāk klausīties.:)
Šoreiz nu ļooooti negribas visu sabojāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad lai Tev izdodas:)))

(Reply to this) (Parent)

savilku liidziibu ar sevi kaut kaadaa meeraa. Es reizeem speeju buut tik atklaata un saku pilniibaa to ko domaaju un tad atkal aiziet it kaa no malas. Kontroeejot un nekontroleejot runaashanu..pat nezinu kaa..it kaa jau vienkaarshi un man arii patiik buut taadai kaada esmu. Bet reizeem neesmu. Pieskanjojos cilveekiem-un tas ir tas,kas man sevii tik ljoti besii,anyway.