magnolia - Nu cik tad var [entries|archive|friends|userinfo]
magnolia

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Nu cik tad var [Sep. 1st, 2003|11:48 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ĻOTI GRIBAS IESAKŅOTIES. Bija tāda izrāde, kur viens meituks nēsājās starp 2 mājām, vienmēr līdzi ņemot magnoliju puķu podā. Es tāpat nēsājos. Gribas laukus, bet tie nav mani lauki un man ar savām saknēm nesakrīt vērtības. (Acīmredzot, mani sencīši nav no mana karasa.) Un gribas pilsētu, jo tur ir mana vide, mani likumi, bet nav tās netveramās sajūtas. Atrast vietu, uz kuru gribētos aizvest grāmatas un PALIKT...

Šodien galīgi nav “5 gades plānu” sajūtas. Kaut kāds čīkstulis piemeties.
Es saņemšos. Pastāstiet lūdzu kaut ko kodoltermiski optimistisku!
linkpost comment

Comments:
From:[info]divi_g
Date:September 1st, 2003 - 12:25 pm
(Link)
Kodoltermiski optimistisku? Luudzu! Runaa, ka dziivee tikai pirmie 100 gadi esot sarezhgjiiti, peec tam paliekot stipri vieglaak ;)))
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:September 1st, 2003 - 01:16 pm

:))

(Link)
Nu ir taa ir.:) Bez tam izgaaju aaraa un kljuva vieglaak! Nonaacu pie savas metaforas no-spiestam garastaavoklim (liidz pat depresijai , ko tagad modee piesaukt katra vaarda galaa):
tas ir tad, kad cilveex juutas taa it kaa seedeetu 4 sienaas un neticeetu, ka jebkas labs&interesants aiz taam atrodas.
A bet atrodas jau gan!:)