Magnesia

Klaviatūra nopanckāta ar miltiem :D

Pērn taisīju caurspīdīgas olas uz Lieldienām, šogad izdomāju taisīt biezpiena olas. :D

Nu īsāk sakot - eļļā vārītas biezpiena bumbiņas. Taču pirmā recepte bija kaut kāda... nezinu, bet mīkla nebija tāda, kā vajag. Atradu citu recepti un tai sastāvdaļas bija divreiz vairāk uz to pašu biezpiena daudzumu. Nezinu, varbūt man arī biezpiens nebija riktīgs (a kādu vajag? :d ) Anyway - tās bumbiņas paņēma TIK daudz laika. Lai nebiedētu - neteikšu, cik tieši stundas. Var jau būt, ka man vārījās lēnāk kā vajadzēja (nezinu, kāpēc), bet atkārtot to negribu. Pie tam - arī ķēpīga tā taisīšana.

Sanāca vairāk biezpiena eži ar aprautām adatām, nevis bumbiņas vai olas. :D Bet garšīgi tāpat - ar kraukšķigu garoziņu. Fiona un Nikitas draudzene arī atzina par labām esam.

Vēl nebija izlietota puse mīklas, kad sapratu, ka man visa nakts paies pie viņām. :D Paņēmu atlikušo mīklu un iegāzu cepamformā. Iepriekš tiku vārījusi morsu no dzērvenēm, sulu izlēju atsevišķā traukā un čagas štukoju, kur likt. Tagad uzpeldēja variants, kur likt tās čagas - iegāzu tai biezpiena mīklas masā un cepeškrāsnī iekšā. :D Bezatlikumu tehnoloģija. :D Arī ilgi cepās, bet nu vismaz mazāka ņemšanās.

Ja kāda viena ēdiena pagatavošana prasa vairāk par 2 stundām, man tas šķiet nejēdzīgi, jo laiks arī ir nauda. :D Jēdzīgāk škiet nopirkt. Cita lieta, ja es būtu mājsaimniece. :D

Šodien pusdienas jau gatavas :D ļoti sātīga tā eksperimentālā kūka. :D

Un jā - PRIECĪGAS LIELDIENAS visiem!

uz tirgu šodien nesanāca. Sanāca "pacīnīties" par Melno Princi. Anglijā ir savādāki produkti, jo LV es šito cepu cepeškrāsnī ~30 min un pie zemākas t*, šeit ilgāk un tāpat nebija izcepies. Pārbaudīt gan īsti nebija, ar ko, bet Princis izskatījās jēls, kad sāku griezt.
A glazūras sastāvdaļas pat atdalījās 1 no otras.
Un šoreiz klāt liku nerafinētu cukurniedru cukuru - sanāca pārāk salds Princis... Bet ļoti sulīgs. :)

tāpēc no rīta sanāca vēl pačakarēties.
Paliku bez dārzeņiem un augļiem. Nu nekas, rīt būs savādākas brokastis un varbūt arī pusdienas. Ceru, ka kaut kur kāda bode būs un varēšu iepirkt.

Ar olām arī izkāvos, bet ciemos aizgāju ar nevardarbīgām olām.

Daiga kādā avīzē atradusi reklāmu par dzīvo īru mūziku kādā pabā. Davai. Aizgājām, atradām krogu, bet tur... vēl klusāks kā kapsētā. Ne tikai neskan dzīvā mūzika, neskan nekāda mūzika.

Izrādās, tas nekas, ka sludinājums attiecas uz šodienu, bet šodien tur nekas nenotiekot, muzikanti aizņemti... Šis krogs nebija šmao prioritāte.
Klīstam pa pilsētu, ierosinu aizvest Daigu uzspēlēt biljardu.
Nē, nu interesants iestādījums...
Lai varētu ieiet biljarda zālē vispār, ir jāpērk abonements uz gadu par 10 pundiem. A, ja nu es vienreiz gadā tikai gribu biljardu uzspēlēt??? dīvaini... mani tas atgrūž, ka nevar atnākt un tāpat vien uzspēlēt. Kā atnācām ,tā aizgājām.

AIzgājām uz īru krogu. Dabūju tādu kā kultūršoku. Paņēmu kokčiku. Jā, jā, ES PAŅĒMU KOKČIKU. Gribēju Mojito, bet viņiem nav dzīvu piparmētru (viņi neesot biezie jeb kā vislabāk iztulkot POSH?). Kokčiks uz 2 pintēm!!! Vai Latvijā arī dod kokčikus toveros, kas lielāki par 1 litru??? Kā man viņu izdzert? Garšīgs jau ir, bet, kas tik tur iekšā nava... Long Island Ice tea. Daiga paņēma liķiera šotu, kuru arī nevar izdzert salduma dēļ. Iejauca to manā kokčikā. Pamazām ar Daigu iznīcinam 2 pintes. Ļoti lēnām, piedzerties negribas. Vēlāk piebiedrojas kāds Andris, Daigas paziņa, arī palīdz iztukšot divpintīgo saturu.

Tā tā diena arī pagāja.

la-la-la... jāpaspēj, esmu aizsēdējusies...
cheers