Valentīndienu aizvadot...
Posted on 2012.02.14 at 18:28Fīlings::
restless
3 dažādi ārsti.
Šodien uzrīkoju sev vēl 1 vizīti pie ārsta. Par cik manējais dakteris(uz kuru man vēstule atnāca) bija aizņemts; tas, pie kā pierakstījos 1. vizītē, pieejams tik pēc nedēļas; tā pētījuma veicēja uzvārdu nezinu, tad pierakstījos vēl pie cita ārsta - uz nākamo dienu.
Pat nezināju, ka šeit var skraidīt katru reizi pie cita ārsta. Šis pēdējais tomēr bija nesapratnē, kāpēc negāju pie tā iepriekšējā, jo esmu viņa izmeklēšanā. Teicu, ka aizņemts esot bijis, kaut patiesībā uzvārdu nezinu.
Plaušas man esot tīras, kaut gan es vēl klepoju, retāk, bet tomēr. Viņš jau gribēja mani 4dien laist darbā, līdz uzprasīja, kur strādāju. Tad gan šim radās jautājums, vai es jūtos gana stipra, lai nostāvētu visu dienu pie līnijas (Daiga pastāstīja, ka darbā kāda sieviete noģība pie līnijas). Teicu, ka droša neesmu - bik bail - ja vēl klepoju, negribas uzraut visu atpakaļ, kaut jūtos jau it kā normāli. Tad viņš ieteica pierakstities pie tā daktera (uzrakstīja uzvardu) uz pirmdienu un iedeva man slimības lapu līdz pat pirmdienai. Nu labi, nedeļu vēl nosēdēšu mājās, kaut man šķiet, mana maiņa tāpat 1dien tik sāk darbu, ja es pareizi izrēķināju.
Jauna dilemma. Tās man allaž sagādā galvassāpes. Bet par šo laikam vēl neko skaļi nesprēgāšu...
Šodien babaju veikalā pārdevējs babajs ar mani latviski sveicinājās, pateicās un vēl daudz vārdus prata pateikt un pat bez akcenta. :)
Tas tā - referendumu gaidot...
Aizpildīju pieteikumu uz kasieres vietu kazino. :D garāmejot.
Ienāca prātā doma, kāpēc Anglijā nav īpaši daudz gājēju pāreju un noteikumu gājēju laišanā. Moš tāpēc, ka angļi ne pārāk mīl staigāt kājām. Tikai versija...
Šodien pirmo reizi redzēju bērnus spēlējamies ārā, vietā, kas nav parks - uz ielas. Tie bija babaju bērni. Te ļoti daudz pensionāru braukā ar ratiņiem vai mini mašīnītēm. Ne visi izskatās tik vārgi, veci, lai nepaietu kājām, kaut varbūt nemaz nav tā, kā izskatās. Labi, šis varbūt nav gluži tas faktors - ja LV pensionāri to varētu atļauties, varbūt arī braukātu ar tādiem vairāk. Kaut neticu, ka tik daudz. UK arī ir draudzīgākas ielas un institūcijas ratiņiem.
Vēl redzēju epizodi ar angļu ģimeni, vecāki abi tukli, neievēroju - mamma laikam stūma ratiņus, bet ko ievēroju - tuklais tētis bērnu, kam aptuveni 1,5-2 gadi, tur pavadiņā. Slinkums paskraidīt pakaļ bērnam, pakustēties. Ērti, protams, ar tādu pavadiņu - bērns nenokritīs, neaizskries kur nevajag, bet nu... Kaut gan - vai man spriest, kamēr neesmu izbaudījusi. :)
Parkā arī nekādu lielo rosību nemanīju.
Patiesībā šeit arī letiņi nav baigi nadzīgi uz staigāšanu. Kaut vai Santa - ar bērniem nekur neiet. Nu labi, nav viegli vienai ar ratiem un Keriju. Adrians ārā tiek ļoti reti. Kad piedāvāju iet kopā - es Keriju pieskatīšu, vienalga neiet... Kaut gan Adrians bieži arī slimo. Kerija vismaz uz skoliņu tiek, kad tiek.
Šodien uzrīkoju sev vēl 1 vizīti pie ārsta. Par cik manējais dakteris(uz kuru man vēstule atnāca) bija aizņemts; tas, pie kā pierakstījos 1. vizītē, pieejams tik pēc nedēļas; tā pētījuma veicēja uzvārdu nezinu, tad pierakstījos vēl pie cita ārsta - uz nākamo dienu.
Pat nezināju, ka šeit var skraidīt katru reizi pie cita ārsta. Šis pēdējais tomēr bija nesapratnē, kāpēc negāju pie tā iepriekšējā, jo esmu viņa izmeklēšanā. Teicu, ka aizņemts esot bijis, kaut patiesībā uzvārdu nezinu.
Plaušas man esot tīras, kaut gan es vēl klepoju, retāk, bet tomēr. Viņš jau gribēja mani 4dien laist darbā, līdz uzprasīja, kur strādāju. Tad gan šim radās jautājums, vai es jūtos gana stipra, lai nostāvētu visu dienu pie līnijas (Daiga pastāstīja, ka darbā kāda sieviete noģība pie līnijas). Teicu, ka droša neesmu - bik bail - ja vēl klepoju, negribas uzraut visu atpakaļ, kaut jūtos jau it kā normāli. Tad viņš ieteica pierakstities pie tā daktera (uzrakstīja uzvardu) uz pirmdienu un iedeva man slimības lapu līdz pat pirmdienai. Nu labi, nedeļu vēl nosēdēšu mājās, kaut man šķiet, mana maiņa tāpat 1dien tik sāk darbu, ja es pareizi izrēķināju.
Jauna dilemma. Tās man allaž sagādā galvassāpes. Bet par šo laikam vēl neko skaļi nesprēgāšu...
Šodien babaju veikalā pārdevējs babajs ar mani latviski sveicinājās, pateicās un vēl daudz vārdus prata pateikt un pat bez akcenta. :)
Tas tā - referendumu gaidot...
Aizpildīju pieteikumu uz kasieres vietu kazino. :D garāmejot.
Ienāca prātā doma, kāpēc Anglijā nav īpaši daudz gājēju pāreju un noteikumu gājēju laišanā. Moš tāpēc, ka angļi ne pārāk mīl staigāt kājām. Tikai versija...
Šodien pirmo reizi redzēju bērnus spēlējamies ārā, vietā, kas nav parks - uz ielas. Tie bija babaju bērni. Te ļoti daudz pensionāru braukā ar ratiņiem vai mini mašīnītēm. Ne visi izskatās tik vārgi, veci, lai nepaietu kājām, kaut varbūt nemaz nav tā, kā izskatās. Labi, šis varbūt nav gluži tas faktors - ja LV pensionāri to varētu atļauties, varbūt arī braukātu ar tādiem vairāk. Kaut neticu, ka tik daudz. UK arī ir draudzīgākas ielas un institūcijas ratiņiem.
Vēl redzēju epizodi ar angļu ģimeni, vecāki abi tukli, neievēroju - mamma laikam stūma ratiņus, bet ko ievēroju - tuklais tētis bērnu, kam aptuveni 1,5-2 gadi, tur pavadiņā. Slinkums paskraidīt pakaļ bērnam, pakustēties. Ērti, protams, ar tādu pavadiņu - bērns nenokritīs, neaizskries kur nevajag, bet nu... Kaut gan - vai man spriest, kamēr neesmu izbaudījusi. :)
Parkā arī nekādu lielo rosību nemanīju.
Patiesībā šeit arī letiņi nav baigi nadzīgi uz staigāšanu. Kaut vai Santa - ar bērniem nekur neiet. Nu labi, nav viegli vienai ar ratiem un Keriju. Adrians ārā tiek ļoti reti. Kad piedāvāju iet kopā - es Keriju pieskatīšu, vienalga neiet... Kaut gan Adrians bieži arī slimo. Kerija vismaz uz skoliņu tiek, kad tiek.