Magnesia

Gaidīju šonakt ierodamies Santu ar visu kompāniju... Jau skaravāju lielo čemodānu, kur saliku nopirktos traukus, ietinu drēbēs rūpīgi, sapakoju lielu daļu drēbju un novācu no redzesloka kaklarotas, lai nekristu bērna pirkstiem par kārdinājumu. utt. V;ardu sakot - atkal sāku dzīvot uz čemodāniem. Mūžīgais statuss man.

A bet... Atlido viens pats Ingus. Nu ok, Santa lidošot pēc pāris nedēļām, jo biļetes tik ātri nevarēja dabūt. Abi ar Matīsu pilnīgā ķitē. Nez - vai svētku pēc vai aiz sērām?

Bet vispār tā ir laba ziņa. Mazliet varu atslābt. Bet tikai - mazuliet. Domāju, ka ar Ingusu varēs sarunāt, ka maksāšu par katru nodzīvoto nedēļu atsevišķi un tad varēšu mainīt mitekli "uz karstām" ķepām.


/Ciest nevaru žagošanos...///

Bet vispār palēnām sāku iepazīt angļu nekustmao īpašumu/istabu tirgu.
Gribās, protams, lēti un labi. :))

Ak, un jā, Krists jau arī ir pirmo nedēļu savā miteklī.