Magnesia

Un kurš gan no klātesošajiem atceras? Da visi dzīvo mītu pasaulē - katrs savā - un nodarbojas ar apkārtējo mītu gānīšanu. Katram savi mīti tuvāki. :)

Nuss, pirmkārt, individuālās atmiņas ir viens no neuzticamākajiem avotiem, ko ja izmanto zinātnē, tad tikai korelējot ar cita veida avotiem. Laika gaitā reālie notikumi cilvēka atmiņā apaug ar emocijām, selektīvi atlasot to, kas šķiet aktuālāks, un tad beigās var sanākt tādi brīnumi kā tie desmiti tūkstošu, kas savās atmiņās bija svēti pārliecināti, ka sestdienas talkā esot nesuši kopā ar Ļeņinu to baļķi.
Otrkārt, atkarībā no paša mītoloģiskās nostādnes, cilvēks lasot selektīvi izvēlas tās atmiņas, kas viņam tuvākas, tb atbilst viņa iztēlotajai ainai (t.i. ignorē informāciju, kurā nekas ļauns nav noticis, izceļot tos gadījumus, kad kas ir noticis). Tb kas vēlas saskatīt tikai slikto, tam pie rokas būs žūksnis ar atmiņām par šausmām, savukārt raksta autoram, kam šķiet, ka nekas īpaši briesmīgs nav bijis (tb pasaulē notikušas daudz šaušalīgākas lietas), tam pie rokas ir tieši tādu pašu bijušo izsūtīto (cik sapratu, arī viņa ģimene tika izsūtīta) atmiņas par ne visai komfortablajiem dzīves apstākļiem, kas tomēr neatšķīrās no vietēju sadzīves. Tb katrs piemeklē to, kas apstiprina viņa uzskatus. Tā vienmēr bijis un būs. :)