Magnesia

Uzgāju aol datu bāzi, kur var redzēt, ko, kurš ir meklējis internetā - ka to visu var redzēt un to visu arī izmanto sākot ar tirgotājiem, beidzot ar kriminālajiem ģīmjiem.
Dati gan ir paveci, tomēr...

Labs jautājums - kas mēs esam Eiropā? Varbūt, ka nekas? Tomēr ceru, ka katram kaut savādāk, bet ar kaut ko POZITĪVU esam aizķērušies atmiņā.

Nu tā... Sanāca netīšām pieķerties vienai lietai, ko sen gribējās izdarīt - palādēt mūziku. Tikai tāpēc, ka tiktāl viss, ko vēlos, viegli atrodams vienā ut saitā. Turklāt, ļoti ātri lādējas (un pildās vieta datorā). :) Turklāt, tas izkatās viens no retajiem saitiem, ko virgin media nav nobloķējusi.

Aizgāja dikusija ar Rinaldu, ka mūzika aizņem daudz vietas datorā. Labāk jūtube klausīties. Tā ir gan, jā, tomēr patīkamāk ir uzlikt visu, ko vēlas klausīties un par to nedomāt pēc katras dziesmas, kad tā beidzas. Youtube var sataisīt pleilistes ar visu, kas patīkās, bet tas, manuprāt, pirmkārt, paņem PĀRĀK daudz laika, otrkārt, mūzika ies vienmēr vienā secībā, treškārt, bez interneta klausīties nevar un ceturtkārt - ja konkrētā brīdī negribas konkrēto dziesmu klausīties, tad, cik esmu tādas pleilistes klauījusies - pārlēgt uz nākamo dziesmu nav tik vienkārši. Vienkārši ir pārlēgt uz vienalga, kuru no nākamajām dziesmām.
Piektais iemesls ir Jūdža minētais - reklāmas.

Kas ir trakāk - empātijas jūtama tēlošana vai empātijas neesamība?

Šodien Magda piekāpa vēstules pārbaudīt, precīzāk to [ne]esamību.
Aicināja uz kaut kādu pabu, kur kaut kāda grupa Motorcitywipers (jāpārbauda) uzstāšoties. Bet atteicu, ka ir citi plāni. Precīzāk - jutu, ka būs, jutu, ka briest tusiņš pie Rinalda & Co. Jā, vakarā Armīns atsūtījis ielūgumu uz BBQ.

Nu vot tā es rakstu CV. :D Bet šitādā skaistā, siltā, saulainā, superīgā laikā nespēšu anyway sevi piesēdināt pie CV. Kaut ļoti vajadzētu... Gan jau pa vakariem kaut kā.

Bet principā šobrīd ir tā, ka es būtu spējīga aiziet no esošā darba tā vienkārši uz sitienu un strādāt kaut vai neregulāru darbu citur... pagaidām.
Bet nu redzēs, kā ies.

Skatījos, ka 80% sasniedzu pārsvarā šonedēļ, izņemot vienu dienu ar 36%. :D Nu šodien bija pietiekami labs materiāls (ne gluži ķirši, bet normāls) un daudz brīvas vietas, tomēr arī daudz problēmu, kas palēnina. Bet vienalga - 100% nav. Un nebūs, ja nebūs ķiršu - lai i negaida.
Šodien izsludināja, ka pa visu noliktavu kopumā uzņemšot 30 cilvēkus strādāt pa tiešo. Tas nozīmē, ka daži aģentūrnieki tagad vergos mēli pārkāruši, lai tiktu pie kūkas. Tomēr daži, kas vēlas prom, nepieteiksies nemaz.
Un šajā situācijā - es arī, iespējams, tā darītu. Kad es pieteicos, tad tomēr nebija tik drastiski tur viss...

Visādi citādi esmu pievārējusi to manu kriminālo autoritāti - neganto laika zagli un tagad esmu sev uzlikusi jaunu apņemšanos - nomainīt vienu svau ieradumu. Redzēs, kādi man būs panākumi. :)

Tomāti iesēti, cerams, ka izdīgs. Pavēlu, bet šogad viss pavēlu sākās. Paldies Dievam, nē, bet Fionai, ka atcerējās par manu lūgumu ienest puķupodu iekšā vakarā.

Bija tāds prieks, nez kāpēc, iekšā, veļļojot mājās - laikam aiz tā, ka vēl viena murgaina darba nedēļa beigusies.