Magnesia

Fionai kaimiņiene prasa - nu kā tad - neatradāt saimniekus jūrascūkai?
F: nē, atradām jaunus saimniekus, jau dzīvo pie viņiem.
K: kā tad tā? Tā jūrascūka klaiņo pa mūsu dārzu.
F: ????
Fiona pati redzējusi, ka reāli - jā - ir tāda lieta, tikai šī nu ir melnbalta.
kaimiņi padomājuši, ka izmetām šamo uz ielas.

Kaut kāds trakums... kur viņas rodas? Šī tika atstāta ārā, par cik jau silts un viņai ir dārzā daudz vietu, kur paslēpties, arī barota tiek. it kā esot kaulaināka, bet izskatās gana veselīga. Mēģināsim vēl paklauvēties pie kaimiuņiem - dažs it kā nav saklauvēts vēl. Ja neatrodas, tad jāmeklē atkal jauni saimnieki.

nabaga aģentūrnieki. Viņiem mainīts darba laiks - no 12 līdz 20. Man liekas (un ne tikai man) - izķengāta diena - ne tu no rīta kaut ko jēdzīgi vari izdarīt, ne vakarā.

Kā var vienā pilsētā būt 2 ielas ar pilnīgi vienādu nosaukumu?
Paskatījos, ka reāli ir kādi 7 boulinga centri un kā atsauksme par to centra variantu - ka ļoti dārgs. True.

UPD. pilsētā ir tikai 2 boulinga centri, tie pārējie ir vecā tipa boulinga spēles kaut kādi centri (tur, kur ar vienu bumbu jātrāpa cik tuvu vien var citām bumbām jeb kaut kā tā).

Interesants citāts, šodien izlasīts kādā oranžā dienasgrāmatā...

Horror movies serve an important function in society. They allow us to externalize that which disgusts us the most about ourselves and to deal with it in a sane way. I’d rather see more people making zombie movies and sculptures of one-eyed ape monsters and fewer people bombing big cities.

Brad Warner


Varbūt, ka taisnība... Bet varbūt, ka tas taisni izvelk ārā tās nejaucības no dvēseles dziļumiem, izprovocē?
Kas to, lai zina, vai tie vājprāši neskatās šausmu filmas pirms bombardēt pilsētu?

[ar vājiem nerviem labāk tomēr nelasīt]
Visi, novēlējuši man jauku lidojumu, lūdza, lai dodu ziņu, kā ir bijis. Stāvu uz robežas starp nezināmo un vienīgo gaismas avotu apkārtnē. Stāvu.
Šoreiz nebūs "pļukš un ārā", kā reiz teica Emīls savu nedarbu filmā. Šoreiz atlaist rokas ir grūti, šoreiz ir sajūta, ka no kaut kā atraujos un ka varbūt pazudīs saikne pavisam? Ir grūts lēmums, bet atmetu visas domas par to, kas un kā... un metos nezināmajā...

...Sajūta, kā filmā... esmu atrāvusies, krītu... visapkārt viens vienīgs melnums, neko nevar redzēt, vienīgi tos, kas palikuši tur, augšā.
Esmu pie skaidras apziņas, tomēr esmu šokā! Šoka stāvoklis ir atņēmis man spēju izdvest kaut niecīgāko skaņu, nespēju ne pa kam. Tur, augšā palikušie, gaida no manis kādu reakciju, bet es, atvērtu muti, ne pīkstienu nevaru izdvest. Kā zivs akvārijā. Tomēr ne kā zivs, kas bez bēdu plivinās pa ūdeņaino atmosfēru, bet kā cilvēks, kas pazaudējis pamatu zem kājām. Nesapratne lasāma gaismā palikušo acīs. Gaidas.
Joprojām krītu. Joprojām visapkārt tumsa, gaisma ir tikai tur, kur atpakaļ tikt nevaru. Es attālinos, arvien attālinos. Gaišā platforma top mazāka un mazāka, un uz tās esošie joprojām aizgrābti gaida manu reakciju. Joprojām krītu, kāpēc tik ilgi krītu? Sajūta, ka krītu bezdibenī, nebeidzami ilgi. Joprojām šoks, joprojām nespēju izdvest ne skaņu. Kad es beidzot beigšu krist? Vai sajutīšu reiz stingru pamatu zem kājām?

Tad piepeši sajutu... Sajutu, ka atspēriena punkts ir pienācis. Šoks ir pārgājis. Kāds ir nospiedis iestrēgušo emociju pogu. Sākās emocijas, emociju izvirdums. Sāku kliegt, iekšā tādas kā gaviles spraucas ārā. Parādās gaismiņa arī citur. Juhūuu. Beidzot. Beidzot esmu beigusi krist. Tas NAV bezdibenis! Ir gaisma! Beidzot brīvi plivinos gaisā.
Atvieglojums. Emocijas. Atbrīvošanās. Esmu atkal uz stingras zemes. Emocijas vēl virmo.


Nē, tas nav sapnis. Nē, tās nav fantāzijas. Tā ir dzīva realitāte.

Turpinājums sekos...
PS. bet tikai pēc tam, kad uzminēsiet - kas tas bija. It īpaši viens cilvēks, kuram klātienē apsolīju šo izstāstīt (bet klātienē tā arī nav izdevies). :)

PPS. tātad šis bija apraksts par manu otro lēcienu ar gumiju. Par cik pirmais bija bez nekādām emocijām sensenā pagātnē, tad šo lēcienu izdomāju veikt savādāk - atmuguriski. Tā sagadījās, ka notika tas naktī. Un ar emocijām. :)

Vispār iepriekšējais ieraksts tapa kajakeru Palātas listes lasīšanas iespaidā. Par dažu labu braucienu, pēc kura kādam nepieciešama psihologa palīdzība. YUhhh. Ne burtiskā nozīmē.
Mudināja atsaukt man pašai savas emocionālas atmiņas.