Magnesia

jau tiku nospraudusi, ka sestdiena būs sevis sakārtošana diena - svētdiena - istabas.

Nu svētdiena gluži tāda varbūt nesanāca, bet nav svarīgi, kurā dienā to izpildīt. Pirmdiena būs istabas diena un kulinarijas diena. :D
Toties paspēju iebraukt ar mēteli svaigi krāsotā sienā (nu kāpēc sienu nevarēja brūnu krāsot?! :D ) un cīnīties ar rezultātu. Vienīgais ierocis - terpentīns.

Bet gadatirdziņā (atšķirībā no šopingcentriem tajos man patīk iepirkties, jo var dabūt vai uzzināt par visādām interesantām dabiskām lietām) atradu šo to labu - izkalu sev monētu piemiņai, pavēroju, kā kaļ naglas viduslaikos un turpmāk megināšu mazgāties ar māliem, atkopt sabendēto ādu rokām un sejai ar argana elļu un mazgat drēbes ar ziepju riekstiem.

Sestdiena pirmo reizi pa pāris mēnešiem atvēru gardīnes, kā teiktu mana ome, spalvas iemainīju pret viedtālruni, izstaigaju centru, dabūju strādājam aizmugurējo velo lampiņu, paskatīties uz ielu māksliniekiem, nokrāsoju matus sev un citiem par prieku, paciemojos pie māsīcas, kura atrbauksui uz UK atpakaļ [pārziemot], dabūju savus meilus, t.sk, no novembra - iz koledžas atnāca, šoreiz neprasa maksu. :D bet laiku, kas man būtu ērtākais. Nu bišķi par vēlu nāca, bet aizsutit jau varu, bet var gadīties, ka arī tas par vēlu. :D gara diena. Vakarā nolūzu kā zīdainis ap 21.

Nu jā - sestdiena un arī ceturtdiena darbā, kad tur uzstājās kaut kādi aktieri terpušies kā puspliki velni, ūbergara laikam Sniegbaltīte un kas tur vel un kas tur vēl... liek maķenīt saskumt, kad nav strādājošas kameras telefonā. Bet nu sīkums. Tagad man ir tāda. Bet nu patiesībā arī šodien - kamēr fotografējošais telefons lādējās, palaidu garām episku kadru. Bet nu neko...