Magnesia

Šoreiz bija pagrūti lidot prom no LV... Smagāk kā decembrī. Varbūt tāpēc, ka draugi prasīja, lai palieku, varbūt tāpēc, ka šoreiz zināju, kas mani te sagaida.
Ļotenē nāca miegs, bet pagulēt nevarēju. Nez kāpēc. Kuat gan, iespējams, pagulēju, jo 1,5 stundas pagāja visai ātri, pēdējā bija uz gaidām...

Istabā bardaks pamatīgs, jo mans čemodāns bija glabātuve, bet ceļojuma dēļ nācās visu izmest no tā. :D

Dators arī ir paceļojis pa šo laiku, ir dabūts beidzot uz servisu. Jāsaka, ka firma, kurai tika uzticēts to salabot, to izdarīja labi un ar labu servisu. To es nevarētu teikt par squaretrade warranty. Bet tā ir man apieredze. Citiem varbūt veiksmīgāk. Labs, kas labi beidzas.

Faili visi ir vietās, programmas arī. Uztaisīts repair disks manam Logam. Esets ir legalizēts, bet Eseta rescue disku kaut kā neļāva uztaisīt. Varbūt vēl kaut kad pačakarēšos. Sistēma visa noskanēta, reģistra dati nofiksēti, restore pointi un citas lietas izkoriģētas.

Ak, jā, telefonu dabūju Nokia N82. Protams, vecs un lietots, izgājis caur daudzām rokām. Stikliņš krīt nost. :D Bet tika salabots. Sursurs var pastāstīt, KĀ. :D Baterija švaka, jāsaka pat, sūdīga un dažas lietas ir dīvainas. Nodzēšanas taustiņš atrodas tur, kur iepriekšējam un vispār citiem telefoniem sarkanā klausule. Tā rezultātā jau paguvu nejauši izdzēst īsziņas. Bet nu jau esmu pieradusi. Ieliku jaunāko bekapu, ko atradu un jācer, ka izdosies kaut kad izurbties caur settingiem, jo šis tāds dīvains... Šur tur līdzīgs manam nokrešotajam, bet elementārās lietas neatrdoas tur, kur tām jābūt, vispār neatrodas.

Darbā dažas izmaiņas, dažas sejas parādījušās jaunas, dažas pazudušas. Sliktā ziņa, ko vakar dabūju nejauši dzirdēt... Ka uz peak time kā stow leads būs 1 harpija, kas uzvedas kā Hitlers. Dzīves tur nebūs, jo viņa domā, ka ir cirka dresūras galvenais menedžeris. Ir tikai viens "bet". Mēs neesam dzīvnieki.
Vienbrīd, kad viņa dabūja vietu dokā, nopriecājos, ka nu viņa būs prom no stowa, bet pāragri sapriecājos. Latviete starp citu.

Bet "rietumu frontē" jeb mājās pa lielam bez izmaiņām - Antra joprojām ir izmesta no Freshkuka, šobrīd piestrādā šokolādēs, Uģis joprojām pie kartupeļiem, Antras mamma ar tepat, Sauļa dators ir salabots, vienīgā lielā izmaiņa - Sauļis šodien Audi iegādājies. Un nošokējis Antru kārtējo reizi. Viņam izdodas. :) Bet viņš ir pozitīvais tēls. :)
Aa, nu vienīgi tas, ka šeit ir iestājusies ziemas sezona (vispār jau LV arī - istabā bija riktīgi auksts) un māju sākuši apkurināt, bet manā istabā radiators nesilda, vajag atgaisot, bet nevienam nav atslēgas. Būs jāpalūdz Polam, viņam droši vien, ka ir.

Polam pa lielam ar viss ok, ja neskaita dažas atsevišķas lietas. Dators niķojās, bet sataisīja, dēls joprojām spītīgs, bet izdomājis ne no šā, ne no tā tomēr atteikties no datoršaha atkarības un celties ne vēlāk kā 11. Kaut kāda pozitīvā muša iekodusi. Pārējiem bērniem viss ok un bez izmaiņām. Pats tagad aizbrauca uz Velsu atkal, pie zobārsta.

Šodien jāaiziet nopirkt kaut kādas bikses darbam, izdomāju, ka negribu turienē savas džīnas nonēsāt.

Nezina kāds, vai nav kāda iespēja, ka info vai atskaite, vai vienkārši ziņa tiek nosūtīta uz e-pastu, piemēram, kad es pievienoju jaunu postu? Draugi sūdzējās, nē, nu labi, teica, ka viņi gribētu lasīt, kas notiek manā cibā, bet vajag atgādinājumu par to.

Šodien gāju medīt bikses. Nomedīju 3 gab. :D Nu labi, gna jau skapī ielīdši. Ja nu kas, tad noziedošu labdarībai pēc kāda laika pusi no savu bikšu krājumiem.

Galapunktā atskārtu, ka oranžā mēteļa piedurknei pazudusi oranžā poga. Šķiet, ka mājās vēl bija klāt. Nu kur es tādu dabūšu. Nu vienīgi no kabatas var pāršūt uz piedurkni. Pēc dažām stundām mājās gāju pa to pašu ceļu un ko domāt? Atradu!

Vēl runājot par palikšanu LV... Gandrīz kā Kristam. Biju aizdevusies uz vecās darba vietas gan ofisu, gan jauno ražotni. Tur šobrīd gandrīz ik nedēļu pieņem darbā kādu darbinieku. Un ir pat brīva tā pati vieta, kuru pametu pirms 10 mēnešiem. Papildvieta. Bet vispār nē. Iet atpakaļ negribētu. Pārāk ķēpīga tikšana uz darbu priekš tāda amata. Un priekš tādas algas. Bet bija jauki satikt, parunāties un iziet ekskursijā pa ražotni. kolēģe bija mani pirms manas ierašanās ofisā pieturā redzējusi un nespējusi ticēt savām acīm.

Par 10 (deviņiem tobrīd) mēnešiem runājot. Bija doma nošokēt mammu lidostā, pabāžot spilvenu zem jakas, it kā stāvoklī un sakot "nu redzēs, ko būšu piedzemdējusi". Bet tomēr neizveicu šo joku.

Jāšanas ķiveri arī nenācās vilkt galvā un pātagu pie rokas lidostā. :D
Tas viss kopā ar lielu punci izskatītos pavisam jancīgi. :D