| Friday, February 24th, 2006 |
| 8:23 pm |
Pēc gada kā pēc trijām dienām ledusskapī ar saskābušu sieru Gultā Uz galda un grīdas Monitorā un vēderā Telefonā un vizītkartēs Nekas, nekad, nekur - nu, nu, Ārprātīgās acis un mati sasējušies kopā un gaida kad pieradināsies Figu Vēl par ātru, draugi, par agru
Tikai tuvākā apkārtne pēc hlora un šokolādes Kamēr alvas zaldātiņi halvu ēd Vai kamēr stāsta pasakas vai kamēr čūskas
Jā, jā kamēr čūskas tikmēr es guļu un muti stingri turu ciet. Ausis arī.
Var būt drīz. Vai pēc gada.
Šalom. |
| Thursday, February 23rd, 2006 |
| 12:47 am |
Pieci pirksti pret straumi dzenas Dzirkstele pati atvarā lec Tālumā jūra ar zilām debesīm Melnās acīs vakars vēls |
| Sunday, February 12th, 2006 |
| 11:00 pm |
Mati smaržo pēc pirmsākuma (Jeb trīs dienas nemazgāti) Smagais ķermenis liekas lidojam (Jeb tāda ir sajūta pēc 48 h gultā, izejot uz ielas) Visgarākais atvaļinājums ever (Jeb sajūta pēc grāmatu lasīšan divu dienu (nakšu) garumā) Visus mīlu, bet nevienu negribu redzēt čista Visu draugi ir superīgi, kamēr vairāku km attālumā Vecāki ir vislabākie pasaulē Māsas - labākās draudzenes un viņu bērni eņģelīši Viņu vīri - superīgākie vīrieši pasaulē (bet still gulta diviem man liekas par šauru)
Tagad tikai tā mierīgi.
Aleluja. |
| Friday, February 10th, 2006 |
| 10:42 pm |
Drausmīgākā vientulība Sit pa tieviem gariem pirkstiem Svēto mugurkaulu salauž Tumša ielien degunalā Un tad glumi satek lejā Tievās zarnas velves ejās Tad kā pūtītes un pinnes Sametas uz bālās pieres Parādās kā velna nieze Organisma spēka vietā
Es ar savu vietulību Tagad kluss uz trepēm sēžu Velku gaiši zilu dūmu Jūtu savu mūžu drūmu Tuvu tuvu Naža spalā
Beidzot, beidzot viss ir galā |
| Wednesday, February 8th, 2006 |
| 9:15 pm |
Citās dienās (vai var būt brīžos) es to rakstītu tur, kur citi nevar izlasīt. Šoreiz ir citādāk.
Kamēr kodu ābolā, bija noformulējusies doma. Jā. Atceros. Par saskarsmi. Par kontaktēšanos. Un par draugiem (ne jau portālu, bet reāliem cilvēkiem).
Pieskaroties cilvēkam, man rodas iespēja paskatīties par vienu cilvēku tālāk. Un parasti viņš tādā veidā ir piekonektējies citam. Tādā veidā man izdodas savu redzes loku paplašināt jau vēl par vienu cilvēku. Tagad redzes loks ir paplašinājies. Nu un? Vienkārši aizdomājos, cik tālu es šobrīd redzu. Cik tālu esmu redzējusies. Un par socializēšanos vispār aizdomājos. |
| Tuesday, February 7th, 2006 |
| 7:35 pm |
Guļ katliņš aizmidzis Un bērniņš manī guļ. |
| Wednesday, February 1st, 2006 |
| 9:27 pm |
lielajā klusumā blusa pa mēmām klavierēm lēkā un mēģina nospēlēt maršu par lētu dzīvi |
| Wednesday, January 25th, 2006 |
| 12:45 pm |
Baltā zemē lai tavas domas Baltā zemē lai sapņi Baltā grāmatā lai tavi vārdi Baltā siltumā lai tava sirds
Ragana šodien par mācītāju Ragana par līdzās stāvētāju Kamēr uz sārta vien tukša čaula Raganas dvēsele debesīs |
| Sunday, January 22nd, 2006 |
| 9:36 pm |
Ir sajūta ka sēžu pie atvērta loga ir 4 no rīta Un vasara.
Aleluja |
| Thursday, January 19th, 2006 |
| 9:18 pm |
Var būt itālijā, vai krievijā, var būt zobārsta spogulītī var būt telefonā vai čipkartē
Man liekas, ka visur-tobiš iekš manis.
Čau,
šodien satiku meiteni, kurai cepure bija pārmaukta pār seju. Pašā vakarā tikai izgāju ārā. Visu dienu skatījos pa logu. No rīta aizskrēju līdz darbam. Šodiena ātri pagāja. Sadalījās trijās dīvainās daļās vai kaut kā tā un tad pienāca beigas. Tagad it kā ceturtā daļa. Pirmā pirms brokastīm un brokastis. Otrā pēc pusdienām līdz trijiem. Trešā no kādiem 6 līdz septiņiem vai deviņiem. Un tad tagad ceturtā. Āaa. Un smieklīgi - piegāju pie Barona centra. Kā pieeju, tā durvis iesprūst. A tur cilvēki netiek ne iekšā ne ārā. Apsargs neklapē ne ar ausi. Beigās ielaiž. Ārā arī tieku veiksmīgi. Dīvaini, ka vakarā tie cilvēciņi, kas bija ārpusē, tik jautri - nu tipa hipiji visi. Tādi pēc paskata. Āaaa, tikai viena tante (jā tāda apaļīga un galīgi bezgaumīga tāpēc tante) ap gadiem trīsdesmit vispār nepasmaidīja, kamēr pārējie mēs tur ņēmāmies ar visādiem dumiem jokiem.
Nu jā - tiku iekšā. Nopirku liellopu akniņu. Izdomāju, ka rīt pusdienas ēdīšu mājās. Pārmaiņas pēc. Tagad tā akniņa stāv uz ledusskapja. Nu jā - vēl nopirku zaļo papriku un trīs tomātus no Nīderlandes. Spānijas tomāti bija lētāki, bet pa rādžiņu teica, lai uzmanās no augļiem, kas ievesti no spānijas. Lai dikti mazgā un pat mizo. A kā es tādu tomātu nozmizošu. Tur nekas nepaliks pāri. Vot tā nu es nopirku tos dārgākos bet Nīderlandes.
Nu jā - tad es nevaru vēl izdomāt - dāvanas iet iepirkt rīt pusdienlaikā vai pēc darba. Un vēl man pakaramo vienu vajag. Jo vakar ņēmu no skapja brunčus un kā rāvu, tā tas plastmasas pakaramais salūza kā sasalis pa maziem gabaliņiem. Un re - sals arī klāt. Un skapī drēbes baisi aukstas. It kā istabā silti. Bet skapī drēbes aukstas. Vēl man vakarkleita skapī jāiekarina, bet es navaru izdomāt - viņu izmazgāt un tad karināt skapī vai iekarināt un izmazgāt pirms nākamajām kāzām.
Un šonakt sapnis bija nemērīgi pretīgs. Pamodos 8:22. Bet neko nenokavēju. Vēl dušā no rīta iegāju sasildīties. Tēju padzēru un darbā biju 8:58.
Mmmm. Jā šokolādi šodien arī pārēdos. Bet tā gribējās, ka vai traks. Tagad neko, iešu vārīt tēju. Jā un to akniņu es domāju sagriezt gabaliņos un apcept. Tad uzvārīšu arī rīsus. Rīt pusdienās vēl var būt olu piecepšu klāt. Akniņu ar tomātiem un papriku kopā.Un sarkanajiem pipariem. Jā sāli. Sāli arī. Protams.
Un nopirku kafiju un piparmētru tēju. Darbā beigusies korporatīvā kafija. Nu labi - man ir blats. Bet stulbi tā, ņemt tikai tāpēc, ka labas attiecības. Vot nopirku savu. Edušo gala vai kaut kā tā. Vienīgi stulibi, ka tās spiestuves man nava pašai savas. Bet to var dabūt no kopīgās virtuves, ja baigi vajaga. Un parasti jau kaut kā nevajaga.
Vot.
Nu labi. Bučas tev un attā. |
| Monday, January 16th, 2006 |
| 6:20 pm |
Lūgšana Dievs svēti mani Dievs mieru dod Dod klusu spēku Un rāmas domas Un asu prātu Dievs sargā mani No sevis pašas No sadegšanas
Un naktī, kad istabā tumšs kad domas vārās un sitas pa galvu Kad izmisums rausta segas malu Nāc pastāsti pasaku senu par basu meiteni zilā kleitā rasainā rītā uz lieveņa veca |
| Sunday, January 15th, 2006 |
| 1:33 pm |
visneciešamāk kad pietrūkst miera. iekšā vārās. vārās. vārās. vārās. ne ieēst. ne pagulēt. ne palasīt. arī paraudāt nevar. un smieties nevar. neko. neko. neko nevar.
kad varētu pārgriezt šķērsām. visu izņemt ārā. nospodrināt sieniņas. un salikt pa jaunam. visu pa jaunam. kad... kad vārdu pietrūkst kad rokas nespēcīgas
kad ienīstu sevi |
| Friday, January 13th, 2006 |
| 10:40 pm |
interesanti. nav. arī tukšuma nav. pārpilnība klusē. kauns par nopirkto žurnālu jo bērniem nav ko ēst bet es par mākslu (viņam rīt brokastis nebūs un pusdienas arī) bet es par dzeju (tēvs noskumis - pīpēm nepietiek un makšķerauklai) bet es par skulptūrām antīkām (mātei sirdszāles beidzās un sejas krēms) bet es bet es bet es izaudzis bērns un pasaulē aizgājis citām vērtībām dzīvi nodevis (varētu teikt pārdevis) par saknēm savām par cilckoku par vectēvu savu par sibīriju par mātes rokām un pērienu vienreiz mūžā dabūtu par iekāri lētu par lētiem krāšļiem (nemaz ne tik lētiem) par draugiem (labāk teikt paziņām tukšiem) par mīlestību neīstu par seksu par dejām par kino par skolu
jā dievs, es šonakt sevi sodu |
| Tuesday, January 10th, 2006 |
| 4:08 pm |
Siltas sniega pārslas kūst uz nosalušiem pirkstiem. Medus piliens sasalst sniegā. Balta varde vārnai bēdas sūdz. Kūst Uz mēles saldējums Un prieks Kā liela silta plauksta man uz pieres Tavas lūpas.
Miers. |
| Thursday, January 5th, 2006 |
| 9:19 pm |
So cold. Because they are gone. So cold. So cold. Just music. But also music is cold. So dark. So cold. So lonely. This evening will be the darkest one. Ever. |
| Sunday, January 1st, 2006 |
| 11:23 pm |
Meiteņu augumi Dūmu kleitās Vīreļiem alus bikšeles kājās Augumi kaislīgi lokās Kā sliekas
Pieskaras sienai mana piere Kad tu mani Ā
Meiteņu kleitas ir vīriešu rokas Vīrieši dziļi meitenēs lokās
Vakardiena aizbrauc vecā karietē |
| Sunday, December 25th, 2005 |
| 11:00 pm |
Pielūdz mani trīs reizes dienā Kad stāvu tur augšā pie sarkanām gaismām Kad veros mēmam skeletam sejā Kad nevaru atrast trepest, kas noved tur lejā - Pie mašīnām glaunām Pie sniega bumbām Pie meitenēm jaunām Pie bāra letes Kur aktieris piedzēries aizdedz man sveces Kur elpa tava man aizžņaudz rīkli Kur nomirt varu, jo tu mani mīli |
| Thursday, December 22nd, 2005 |
| 11:21 pm |
Dvēseles vakara lūgšana Spēks, pacel mani pret debesīm Tad triec ar joni pret zemi Lai iemācos beidzot pacelties Pār troksni, ko pirmsākums devis
Spēks, pacel mani pret debesīm Tad triec ar joni pret zemi Lai nebaidos nokrist un sasisties Ja dievs vai velns to būs lēmis
Un zini, spēks, man jau vienalga ir Vai eņģeļi lido, vai spāres Es gribu pret debesīm pacelties Un aiziet no šīszemes āres. |
| Tuesday, December 20th, 2005 |
| 9:36 pm |
Kalnā taurē viņas nāve Šodien viņas sakāve Šodien viņu bērēs Zem balta sniega apraks Ar melnu krustu nospiedīs Projām garu nelaidīs Tumšas mutes izsūks miesu sausu Māmiņ, pacel pēdējo kausu Māmiņ, klausi
Māmiņ, ar vienu dūrienu kaut kur starp acīm... |
| Friday, December 16th, 2005 |
| 6:38 pm |
Es tevi mīlu. Un gribu mazliet. Pieskarties degunam. Un zālei. |