[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 200 most recent ones recorded in
magda's LiveJournal:
| Tuesday, October 17th, 2006 | |
| 11:09 pm | Par laiku Izjustam laikam ir vērtība. Daudzi man čukst ausī - nu jā tev jau šitā vasara nekāda. Bet es jums saku roku uz sirds - viena no labākajām, kas ilgi paliks atmiņā. Viena no garākajām, jaukākajām, siltākajām, mierīgākajām, mīļākājām un tā te varētu turpināt līdz bezgalībai. Protams, es negribu lai ta atkārtojas katru vasaru, bet tikai gudrajiem ir dots talants mācīties no citu kļūdām. Bet tikai izjustam, līdz galam, sīkumam izdomātam laikam ir vērtība. Tikai tāds laiks paliek. Nekur nepazūd. Šodiena teica: tu man vari dot savu laiku. Un otra šodiena prasīja: kā. Pirā šodiena: Tu manā vietā vari kādu darbu izdarīt. Var jau būt, ka otrā šodiena to darbu izdarīs, bet pirmajai šodienai tā vai tā paliks tikai un vienīgi savs laiks. Un otrajai šodienai tāpat. Laiku nevar ielikt no vienas kabatas citā. Tas katram ir savs. Un katram citādāks. Mīli savu laiku. Nevienam nav tāds laiks kāds ir man. Labu nakti |
| Sunday, October 15th, 2006 | |
| 5:17 pm | Ne jau skaistums savaldzina sievietes... Drosme un nekaunība. Drosme un nekaunība ir tas, kas savaldzina sievietes. "Kazanovas mētelis" |
| Saturday, October 14th, 2006 | |
| 10:20 am | Izgulējies cilvēks ir cilvēks. |
| Thursday, October 12th, 2006 | |
| 11:30 pm | Ir tik labi, tik labi tik vienkārši labi Laiks nekur nava aizskrējis Šodiena gara kā telefonstabi Tevis man bija pietrūcis |
| Sunday, October 8th, 2006 | |
| 5:19 pm | Tagad es runāšu par sevi. Man tiešām patīk dzīvot vienai (ar domu bez vīrieša). Bet tman ir grūti. Reāli grūti, kad pietrūkst urbis vai zāģis vai metrimērs celtniecības. Visādi dībelīši un tādas lietas. Vai arī, kad gribu pārbīdīt galdu. Nevaru. Vai skapi. Nevaru. Vēl pietam tagad, kad mugura. Protams, ir draugi, kas labprāt atnāktu palīgā un noliktu lietas jaunās vietās, bet tas nav - tagad tūlīt un uzreiz. Tas ir daudz ilgāk. Var tikai meditēt un sakoncentrēties, lai tas galds pabīdās 1 metru pa labi. Bet skapis - 50 cm pa labi. Bet ja man tā nepatiks, lai pabīdās atpakaļ. |
| Friday, October 6th, 2006 | |
| 8:43 pm | But in the end of the day... Un No way... Un let's let's let's decide Why... Gribēju ierakstīt, ka bārā labāk sēdētu ar savu mīļoto vīrieti, bet patiesībā ar viņu es labāk gulētu gultā. But No way... I mean we have to say Un then finaly Let's agree... Nu ja. Kāda starpība, vai tu sūdzies par dzīvi, vai guli mājās ar vemjamo vīrusu. Nekāda. Abos gadījumos - dvēseles caureja vainojama. Jebšu pat ne vainojama. Un ko es te daru? Sūdzos par dzīvi. Un tad lai citiem liekas, ka es esmu svarīga. No manis ir atkarīgs šis tas... Jā, jā. Jūs? Pffff! Kas tad jūs? Bet to es skaļi neteikšu. Es tā tēvišķi pa plecu uzsitīšu un tādā samtainākā tonī vai arī kaut kā tā. Bet lai tu saproti, ka ES ESMU SVARĪGA. UN no MANIS ir daudz atkarīgs. Es pat varētu teikt, ka zemes lode griežas, jo es te esmu. Un tu arī esi tikai tāpēc, ka ES esmu. Tāpēc man jāpasūdzas. Lai tu redzi, ka es esmu svarīga. Lai tu redzi, cik ļoti noslogota, ka visiem mani vajaga, jo ap mani taču griežas pasaule un viss notiek tikai manis dēļ. Bez manis nekas nenotiek. Saproti? Nekas. Lab' čau. |
| Sunday, October 1st, 2006 | |
| 8:56 pm | Kokam divi gali. Diviem cilvēkiem viena seja. Man ir tā, kā rakstīts grāmatā, kurā arī rakstīts par priecāšanās spēli. Bet kur tad paliek laiks, lai dzīvotu? Vienkārši dzīvotu? Elpotu? Blandītos pa pļavām un kalniem? Ir taču vajadzīgs laiks dzīvot. Man ir jādzīvo. Tu saproti? Jādzīvo. Vienkārši jādzīvo. Bet kokam divi gali. |
| Monday, September 25th, 2006 | |
| 10:59 pm | Šovakar biju nolēmusi savu logu uz pasauli vairs neslēgt iekšā. Viņam dzesētājs skaļš. Un tad vēl šovakar biju pie jūras un tur viļņu šalkoņa. Bet nākot no dušas (nē, ejot iekšā,lai tūlīt pat iznāktu) izdomāju, ka man ļoti žēl, ka aresenāls beidzies. Nopietni. Man patika iet uz filmām un uz brīdi ar tām identificēties. Un tad nākt atpakaļ uz mājām un domāt. Iziet cauri berga bazāram (kā pēdējai skaistajai realitātei) un pazust kaķu un dzērāju piečurātā vārtrūmē. Vai arī klauvēt pie naktsardzes aizvērtām durvīm un kāpt uz trešo stāvu. Man patika tieši filmas. Nebija svarīg vai eju uz filmu ar kādu, vai viena pati. Uz ko es biju? Pirmo filmu neatceros - atklāšanas filma. Tad biju uz Grīna Mākslu tiltu, tad uz Katru nakti (vakar kolēģim mēģināju iestāstīt, ka biju uz Grīnveja filmām un šorīt no rīta pamodos uz zināju, ka nebiju uz Grīnveja filmām) un tad uz Es un tu un visi, ko mēs pazīstam. Nav daudz, bet ņemot vērā manu attieksmi pret jeb kādu kino (un filmām un tv) vispār, tas bija daudz. Pagājušajā rudenī, pavasarī es ar draugiem gāju uz CocaCola plazza skatīties filmas. Ne jau tāpēc, ka man baigi gribējās uz turieni iet. Man gribējās pabūt ar draugiem. Ne jau tāpēc, ka tad ar viņiem būtu par ko runāt. Drīzāk tāpēc, ka tad bija sajūta, ka esmu ar viņiem. Tāda svarīguma sajūta. Bet tagad liekas, ka tajos brīžos esmu bijusi tik tālu prom gan no viņiem, gan sevis. Kāpēc cilvēki iet uz kino? Dievs viņu zina. Lai jauki pavadītu laiku kopā. Bet tajā brīdī jau neviens nav kopā. Vismaz plazzā. Katrs citādi identificējas. Vai arī tāpēc, ka identificējas, pazūd un nav. Vai var būt ne tā, bet vienalga. Kopā nav. Vai dēļ tā trokšņa, svešajām emocijām. Nezinu, kas tur ir. Bet ir atsvešinātība. Tukšums. Vot jā. Tukšums. Vakar, kad gāju uz kino, man gribējās uzpucēties (negribējās džinsas un zandales). Uzpucējos. Un satiku vecu kolēģi. Gājām kopā. Sēdējām blakus. Un tad man bija sajūta, ka mēs skatāmies kopā. Un nākot atpakaļ (uz mājām) es zināju, ka mēs esam noskatījušies vienu un to pašu filmu. Un ka mēs bijām vienā vietā un vienā laikā. Un tas ir svarīgi. Tas ir tas, kas reizēm pietrūkst. Garīgi būt kopā vienā vietā un vienā laikā. Un vēl, tad, kad mammai skatos acīs, es arī zinu, ka esam vienā vietā un vienā laikā. Ar citām acīm nekad neko nevar zināt. |
| Saturday, September 23rd, 2006 | |
| 9:14 am | Melna kafija Un biezpiens balts Sveces gals šķiltava Šķava |
| Friday, September 22nd, 2006 | |
| 9:17 pm | Rudens, rudens,rudens,rudennnnnnnnnnnnnnnnnnnnnn Yooooo. Vakar saktījos filmu un domāju par tevi.Zini, par to,ko tu rakstīji. Uzrakstīji.Un tagad man jādomā taviem vārdiem. Vieglāk būtu, ja nebūtu rakstījis. Protams, mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina ka izlasīju. Bet still, paldies, ka uzrakstīji. Man nebija formulējuma. |
| Wednesday, September 20th, 2006 | |
| 12:21 pm | Var būt kādam ir liekas biļetes uz Lielo klusumu K sunī šo ceturtdien plkst.21:00??? Piesakos |
| Thursday, September 7th, 2006 | |
| 10:07 pm | Manumene savdabum Kurkum varum trum Esker maku truku Labu kaku zum. |
| Friday, September 1st, 2006 | |
| 11:16 pm | Es sevi mīlu. |
| Monday, August 28th, 2006 | |
| 2:07 pm | Kaķis šorīt pa logu sveicināja. Ar garu stieptu mjau. Fig viņu zina - kaķis kaķene. No rīta astoņos un vienpadsmit minūtēs pamodināja suns. Pati pamodos desmitos piecdesmitastoņās minūtēs. Ar zilām debesīm iesākas rīts. Ar miglu beidzas diena. Lai svētīga diena. |
| Thursday, August 10th, 2006 | |
| 1:11 pm | Kā tas ir Bet relatīvi ir Un reizē destruktīvi Ar grāmatu Paralēli grīdai Perpendikulāri sienai Mazliet samocīti ar nokārušos dibenu mīkstajās atsperēs |
| Tuesday, August 8th, 2006 | |
| 9:16 pm | Pirmajā reizē ir grūti pāriet ielu, ja nav luksafora. Es zinu, ka jāraksta kaut kas cits. Istabā valda negaiss jebšu bezgaiss. Vislabākā sabiedrība man esi tu pats. Lai svētītas kājas. Un rokas. Es dievinu smadzenes un pielūdzu mugurkaulus. Un naktīs pie jūras ir tumšs. |
| Saturday, August 5th, 2006 | |
| 10:57 pm | Guļu uz soliņa pie smilšu kastes. Blakus peļķei kaķis. Ūdens atspulgā viņam no vēdera izaug laterna. Pūš vējš. Gar jakas malu lien kaut kur dziļāk. Sasilst un aizmieg. Kaķis aiziet gar stūri noziedējušās mežrozēs. Bet mēnesi vēl neredz. Jau kuro dienu neredz. Kājas ceļgalos saspiestas kopā skatās debesīs. Tur riet saule. Tur uzdegtās spuldzes. Atgādina Maskavu malziet. Boļšoj ķeatr. Vai Tverskuju. Bērzi ātri aug. Tāpēc sastādīja. Lai jaunajām mājām būtu savs mežs. Kā vecmeistaru gleznās. Atkla krievijas sādžas. Tikai izbas vidū trūkst. Bet var jau piedomāt. Vairs neguļu uz soliņa. |
| Monday, July 31st, 2006 | |
| 4:50 pm | Dibens pieskaras krēsla maigajai virsmai un pirksti klaviatūrai. pleci iztaisnojas un sajūta, ka dzīvības sula atgriežas. arī caur izdedžiem un birstošām lapām. ne jau tikai sēdēšana sagādā prieku. arī iešana pa trotuāru un tikko pļautas zāles smarža. Bet atgriešanās uzliek pienākumus un saistības. Padomā labi pirms saki jā. |
| Saturday, June 17th, 2006 | |
| 1:40 pm | Zini, mīļā, tu vienīgā man liecies normāla. Visi pārējie man izliekas jocīgi :) Sēžu te un domāju... Un neko nevaru izdomāt. Tikai to, ka viņi visi ir jocīgi. Es normāla. Un tu arī. Jā,jā - tu arī... |
| Friday, June 16th, 2006 | |
| 11:40 pm | Man ir prāts uz nerātnībām Viltībām un riebeklībām Varētu ar savu slotu Jumtu korēs pasirot Bērnus biedēt Vecākus Jaunus ļaudis, pārīšus Un no rīta Vēsā mierā Skriet ar pieri kaut vai sienā Jo nāks miegs |