Ēnas spēlējas
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 180 most recent ones recorded in magda's LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Thursday, January 18th, 2007
    8:23 pm
    Laiva no punkat A līdz punktam B brauca pa straumi brauca 4h, bet pret straumi 5h. Ir zināms, ka upes straumes ātrums ir 2km/h.
    Kāds ir attālums no punkta A līdz punktam B?

    Kā kaut ko tādu var izrēķināt?
    Tuesday, January 16th, 2007
    9:00 pm
    Kafijas krūze
    Saskrējās
    Koridorā
    Ar piena burku
    Kopš tā laika
    Piens ar kafiju
    Mīlējas
    Māla krūzē

    Kopš tā laika
    Tu man esi
    Mana vismīļākā
    Blūze
    Monday, January 15th, 2007
    10:52 pm
    Spraucas ārā no kūniņās.
    Un nevar saprast - taurenis, ezis vai čiks.
    Nevar saprast.

    Satinu savu sveci.
    Wednesday, January 10th, 2007
    9:56 pm
    Cilvēkam krustojumā norauj cepuri un nes un nes uz peļķes pusi. Tad nosviež zemē. Uz robēžas. Starp ūdeni un pieminekļa ēnu. Vējš.
    Sakārto laidnes stobru un mēteļa piedurkni. Mīlīgi. Rūpīgi pat. Tad paiet malā un smaida.

    Šodien atkal pilna rīga ar mīļumu.
    Monday, January 8th, 2007
    2:43 pm
    Vēl trakāk nekā vīrietim - ja neesmu izgulējusies un paēdusi, lūdzu netuvoties.
    Un izgulēties, tas nozīmē 13 stundas zem segas, tumsā un klusumā :) un ar tukšu vēderu. Un nekādas tev tur astoņas stundas vai septiņas. vai kā supertrupermega varoņiem piecas vai četras.
    Nabaga LU studentiem jāguļ 13 h un vairāk. Un basta.
    Friday, January 5th, 2007
    1:48 am
    Un vēl. Visam ir divu minūšu atstarpe, kurā var vienkārši elpot.
    1:46 am
    Es nāku mājās. Starp tevi un sevi. Man rokās ir mana guļvieta. Un es pati. Un mīlestība. Riktīgi daudz. Bet es jau teicu, ka nāku es pati. Es esmu mīlestība. Jo dievs ir mīlestība. Un es esmu dievs.

    Tad nu es nāku mājās.
    1:44 am
    Dzīvi nevar izspēlēt kā šaha partiju. Nava blato un melno.
    Un gudrinieki, nesakiet, ka ir. NAV. VIENKĀRŠI NAV.
    1:42 am
    Patīk process, bet nemāk nobeigt.
    Kas tas ir?

    /es/

    Man patīk, bet nemāku nobeigt.
    Kas tas ir?

    /process/

    Kā sauc procesu, kas man patīk, bet kuru nemāku nobeigt?
    Monday, January 1st, 2007
    10:45 pm
    Ietinos pelēkā vīraka dūmā
    Ieraušos gultā zem segas
    Lai vieglāk nosmakt
    No pārkaršanas
    Kad vērtējumi
    Ka sūdu mušas
    Pret rūti triecas
    Labi,slikti,labi,slikti

    Mīlestība beznosacījuma
    Klusi starp lapām kaltējas
    Sssssssssss
    Friday, December 22nd, 2006
    10:20 pm
    Intimitāte.
    Un savs kamīns.
    Saturday, December 16th, 2006
    12:30 am
    Gāju cauri. Vai gāju pa. Nu vienalga. Gāju un domāju: "Man negribas baltus ziemassvētkus". Tad domāju, ka šo domu ir jāieraksta cibā, lai visi zin. Un tad domāju tālāk: "Vēl jāieraksta, ka nevis negribas baltus un nevis negribas ziemassvētkus, bet man patīk liepas tādas, kādas tās ir tagad, kad ir silts un nav sniega."

    Tagad kopš domāšanas un rakstīt sākšanas brīža ir pagājusi kāda stunda. Tad pirms desmit vai piecām minūtēm pirms ieraksta, es domāju, kāpēc kādam ir jāizna, ko man gribas un ko man negribas. Jo tas nav nekas konkrēts, ko varu dabūt no kāda. Ja es teiktu, ka man gribas saldējumu un balkus ietu jānis vai margrieta, tad viņi man droši vien nopirktu vai pamudinātu nopirkt vai atrunātu. Bet tagad, es saku, ka man patīk liepas . Un? Kāda kādam daļa? Var būt pat pašai tā ir tikai kādā noteikta stāvokļa vai laika sajūta, kas pēc kāda laika atkal vairs nebūs patiesība. Un es apgalvošu kaut ko pilnīgi pretēju.

    Turpinot šo domu (par to, ka man patīk liepas un par to, ka kam kāda daļa), izdomāju, ka to, ka man patīk liepas tādas kādas tās izskatās tagad, gribu pateikt murkam, jo murks, šis mistiskais tēls no murcijas, tik pat mistiskajam tēlam magdai liekas vienkāršs, saprotams un jauks. Un tāpēc viņam var teikt kaut ko tik banālu par liepām un ziemassvētkiem.

    Bet tagad kad esmu nonākusi jau līdz ceturtajai rindkopai, esmu paspējusi izdomāt, ka gribu, lai šo izlasa arī asdf un nokomentē. Tāpat iedomājos par kemuni - nez vai viņš izlasīs līdz galam un ko padomās? Pat ne ko padomās. Nē, nevis ko padomās, bet vienkārši vai izlasīs. Tā kaut kā.

    Bet principā nekā tāda. Visa šī doma sākās vērmanes dārzā. Zem liepām. Un pat ne pa manu mīļāko taku ejot. Bet vienkārši pa centrālo celiņu durot cauri uz mājām. Jo uz mīļākās soliņa kāds sēdēja. Bet kad es tur eju, neviens nedrīkst sēdēt. Jo tas visu izjauc. Visas sajūtas. (Bet arī to jūs nevarat saprast, jo tās ir manas sajūtas un katram viņas ir citādas. Bet te man gribās, lai aptieka izlasa. Jo viņš pārāk pieži ar savu velosipēdu visur braukā tik lēnīgi un cēli matus vējā plivinādams)

    Labs ir. Iešu ka nu gulēt (un principā šis arī ir pilnīgi nesvarīgs paziņojums pasaulei, jo katram svarīgāk, ko viņš pats darīs un man principā arī ir nesvarīg, ko dara pārējie miljardi).

    Labu nakti (tas gan bija svarīgi, jo cilvēcei kā tādai novēlu labu nakti, jo tiem dažiem, kuri man ir svarīgi, vēlu labu nakti. Bet ja pārējiem cilvēkiem nakts būs slikta, tad tas varētu kaut kādā mērā iespaidot tos, kuri man ir svarīgi un nakts viņiem vairs nebūtu tik laba cik man gribētos pašas sirdsmiera labad).

    Tātad - labu nakti.
    Sunday, December 10th, 2006
    11:39 pm
    Es sajutos trakoti svarīga. Nu ļoti. Kad man pārdevāja palūdza evakuēties no stokmana alkohola nodaļas ar vēl trijiem biedriem.
    Trakoti svarīga un nobijusies. Un tā viņi visi nāca ārā no FC zālēm. Kā skudras plūda lejā pa eskalatoriem. Apsargs ar trakoti tramīgu skatienu. Un trakoti uztraukts. Bet nu jā. Nu jā.
    Saturday, December 9th, 2006
    10:01 am
    Tikko skanēja dziesmiņa par Rudo, briedi ar sarkano degunu, kuru citi brieži neņēma savā pulciņa spēlēt briežu spēles. Un tad nāca ziemssvētku vecītis un teica: "Rūdo, vai tu man vari šovakar palīdzēt???" Un tā Rudo iegāja vēsturē...

    Krāsoju skropstas un apraudājos :)
    Tuesday, November 28th, 2006
    7:49 pm
    Beidzies ķiršu ievārījums. Un jāņogu. Upeņu te sen nav bijis. Medus trijās burciņās mazliet.
    Bet man aveņu ievārījumu gribās. Bet ir tikai lāceņu. Un biezpiens.
    Thursday, November 23rd, 2006
    11:22 am
    Labi, ka līst.
    Un plakne aiz loga.
    Parīze plaušās.
    Eifelis sirdī iedūries.
    Saturday, November 18th, 2006
    8:31 am
    Attieksmes jautājums.
    Pašam pret sevi. Visa sākums un beigas.
    Thursday, November 2nd, 2006
    8:16 pm
    Atkal mieru nedod - vai un kur ir mūžīgās bērnības zeme, sala, pasaule?
    Kurā vietā paliek, no kurienes nāk.
    Nu nevar nevar tā būt ka manis trīsgadīgas vairs nav. Nu nevar tā būt.
    Tici netici, asaras saskrien acīs.
    Un mana mamma? Kur viņa trīsgadīga. Un māsas???
    Kāpēc nevaru atrast?
    Friday, October 27th, 2006
    12:44 am
    I like britsh gentlmen. They make me feel lady.

    Dīvaini ir tas, ka pa dienu notusēju pa smalkām vietām, darot great job utt. utjp. Vakarā nāku mājās which is just around the corner, bet nevienam nava jāzina, ka naktī pāri manai kafijas krūzei noteikti piecas reizes pārskrien tarakāns, ka kaimiņš tualetē smēķē, ka man nav kingsize bed, but just an ordinary matrace uz grīdas. Un ka šomēnēs naudu aizņemos no vecākiem, jo mani izdevumi pārsniedz ieņēmumus.

    Thats the life style. Would you call it like this, wouldn't you?

    Un dīvaini ir tas, ka pa dienu tu esi pabijis da jebkur. Tik skaistās vietās, bet tas sasodītais vecais no sazinkurienes nākušais gultas matracis ir mīļš.

    Un ne man vienai tā. Viņai, kura arī is doing a great job, pašlaik uz kartes ir Ls 8, mājās 10gadīgs puika, kurš ir iestājies mūzikas skolā bungotājos. Viņa dzīvo pāri ielai. Viņai ir tikko nopirkta mašīna, kas stāv puikas tēva garāžā. She is doing even greater job than me. But we can saher our stories while drinking whisky in a reception in THE PLACE. Stories the same style.

    Tikai nesakiet neko. It's a great fun. :)
    Thursday, October 19th, 2006
    9:30 pm
    Pirmais septembris.
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba