Ēnas spēlējas

Puikas aizgriežas jeb kāpēc es neaiztgāju pie Klaudiskajas šovakar
Sākšu ar seju. Viņa izskatās drausmīgi. Tiešām drausmīgi. Sarkana ar baltiem puniem. Un nedaudz aizpampuši plakstiņi. Šāds izskats mani sāka piemeklēt aizvakar pēcpusdienā vēlā. Kritiski sāku justies vakar jau no agra rīta. Šorīt jutos nedaudz labāk. Jo nomainīju pūderkrēmu...

Seja izskatās tiešām traki. Tā, ka tagad kauns iet ārā. Vai vispār ar kādu runāt tuvāk par desmit metru attālumu, bet labāk izvēlos telefonu tomēr.

Nu, meitenes, jūs varat iedomāties, kāda izskatos.

Ir vairāki iemesli, kāpēc tas tā varētu būt:
1. Šādu reakciju varētu būt izsaukušas kellogs kukurūzas pārslas, kurās ir arī kaut kas no miežiem. Kellogs pārslas sāku ēst pirmdienas pēcpusdienā. Ar pienu.
Pārslas beidzu ēst šodien. Un kādu laiku neēdīšu. Jo negribas vairāk.

2. Šādu reakciju varētu būt izsaucis Rimmel pūderkrēms ar a un c vitāmīnu un gaismu atstarojošām daļiņām, kam manu seju vajadzēja padarīt sevišķi gludu un mirdzošu visas dienas garumā :-) Pūderkrēmu pirmo reizi uzsmērēju pag.sestdienas rītā.
Krēmu nomainīju šodien uz veco labo Loreāli. Un jau no rīta sajutos labāk :-)

3. Šādu reakciju varētu būt izraisījusi avārijas tabletīte (nestāstīšu kad dzēru ;-)), bet apmēram ap to pašu laiku, kad smērēju rimmel pūderkrēmu un ar dāmu kristīni dejoju atvadu deju pie stulba dīdžēja, dzēru saldējuma kokteili un skatījos uz smuku puiku.
Tagad viss ko biju sasinhronizējusi ar Dāmu Kristīni ir pajucis, ja nu vienīgi viņa nav man piesinhronizējusies. Bet nez vai, jo viņa šodien uzkāpa uz kuģa un no stresa droši vien nekāda sinhronizācija nav iespējama. Plus vēl mana tabletīte.

Nu un visu šo pārdomu rezultātā es esmu mājās un skatos kā pa ielu staigā mani pasniedzēji, nevis esmu kādā jaukā dzīvoklī Raiņa blv, lai skatītos kalnu bildes...