| 9:04a |
Pārspriedumu ēnā srausu ķiploku grauzdiņus. Sarkanā vīnā meklēju patiesību. Siera gabalā ieraudzīju mūžību. Žaklīnas pirkstā gredzenu. Demakovas vārdos mazus melus. Un kaut kādu latviešu dabu. Tik ļoti pazīstamu. "Kā tev iet?" "Nu tu zini tā kaut kā"
Un kultūra. Latviešiem vajag kultūru. Sēdēju tumsiņā. Blenzu lielā ekrāna. Un domāju - čto eto tokoje - kultūra. Filmas, teātris, mūzika. Bet tā kultūra nāk no iekšām (un to neizdomāja šlesera kungs). No cilvēka. Un cilvēks to visu par nekultūru var padarīt. Un tad vēlāk četrgraudu šņabja pudelei tukšojoties nemērīgā ātrumā tika radīti jauni scenāriji. |
| 11:04a |
Nevaru pastrādāt. Guļammaiss skapī dīdās. Zābaki šņorītes ap potītēm aptinuši un rauj mani nost no krēsla. Jaka sasējusi rokas. Mugursoma uzrāpusies uz skausta. Brauca, braucam, braucam.
-Paga, nu es darbiņus apdarīšu. Padarīšu. Un man taču ir kaut kāds darba laiks.
-Braucam, braucam, braucam
Soma kaut ko iečukst krēslam ausī. Jaka pieskrien pie loga un atraju vaļā līdz galam. Ai, aiaiaiai. Zābaks man pendeli pa dibenu. Krīītu. Ārā. Pa logu. Un lidot iemācos uz rasīti. |
| 2:47p |
Par lencītēm, maliņām, bantītēm, lentītēm, krāsiņām. Atcerējos. Skatoties bildes vecās. Kur tās visas lencītes, maliņas, bantītes, šņorītes. Un krāsiņas - senā bagātnē balta, tad nāca sarkana, zila, tagad melna. Lencītes, maliņas, štripiņas.
Agrāk visādās krāsiņās, raibas, krāsainas, ar donaldiem dakiem un lāčiem un pīlēm, buratīno un malvīnēm. Līdz pat rāpulīšiem ar vīlītem uz āru šūtām. Līdz pat tām kleitiņām amerikas tantu sūtītajām. Ko mamma nekad nemetīs ārā. Kas stāv ievīstītas nodzeltējušās avīžu lapās. Lādē. Mazliet pēc veca parfīma. Mazliet pēc smaržīgiem spilventiņiem. Vēl tur cepurīte ar cakainu maliņu. Un mazi rozā cimdiņi. Mazi maziņi. Un auduma tupelītes. Manai kājiņai. Toreiz vēl tik maziņai. |