Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, March 9th, 2005
| Time |
Event |
| 9:29a |
Vienu brīdi viss liekas pilnīgi skaidrs. Viss pilnīgi sakārtots.
Mazgāju matus. Ūdens tecēja prom. Sapratu kā cilvēks jūtas. Un nolēmu aiziet. | | 5:05p |
Es arī gribētu kā tāda saule. No tāluma sasildīt.
Bet tad es gribētu kā tāds cilvēks. Tuvumā nesadedzināt.
Skatos spogulī, bet neredzu kas tur iekšā. | | 6:00p |
mākoņos caurums
caurumā lidmašīnas spīdīgā strīpa
caurums aipzpeldēja
tagad sarkani mākoņi
drīz būs nakts | | 6:16p |
Uz mēles jūtu garšu. Degunā - smaržu. Man nevajag aizvērt acis. Es redzu. Tāpat. Un jūtu. Rokas jūtu. Un nebaidos. Bēgt nekur negribas. Un slēpties. Tikai mazliet. No ēnas ārā neiet. Tumsā palikt. Zem ūdens. Dziļi iekšā.
Zili mākoņi. Kā pele un kaķis. | | 8:33p |
Šīvakara saruna bija par saviem cilvēkiem, visādiem shitiem, negribēšanu kaut ko sliktu ieraudzīt.
Viņa ielēja man un sev balzāmu.
Es iedomājos, ka jāsāk dzīvot taupīgi.
Viņa teica, ka mani mīl.
Viņa uzaicināja mani ciemos.
Es kādreiz varētu aiziet (sen neesmu bijusi un jaunās grīdas neesmu redzējusi).
Viņa aizgāja. Es paliku. Un sapratu, ka viņā esmu iemīlējusies.
Pēc darba, kad pelēkie pienākumi ielīduši mapēs, plauktos, C diskos. Kad apkopēja aizslaucījusi dienas putekļus. Kad sargs jau samiegojies. Kad nezvana vairs neviens telefons. Tad cilvēks parādās. Atnāk cilvēks. Un atzīstas.
Savi cilvēki sāk dejot. | | 10:15p |
Lampa dejo. Raustās un tirinās. Viņai prieki. Nakts. Viņa var spīdēt. Un vēl viņa dzied. Dzing. Dzing. Dzinglingling. Vienā brīdī viņa uzsprāgs. Vai var būt klusītēm pagurs un satumsīs.
Atceros, kad kojās istabiņā lampa dejoja un dzidāja, es viņu ar slotu bakstīju. Bet te, birojā, man pat slotas nav. Un TO lampu es pazinu labi. Mums ar viņu visādi dīli bija. Bet šitā lampa te dejo pirmo reizi. Es jau saprotu Thievery Corparation skan un tumsa ārā. Bet nu tomēr...
Un no viņas priekiem man acis sāp. |
|