Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, February 28th, 2005
| Time |
Event |
| 9:57a |
Kaut kas IR noticis.
Kāds pa bumbu IR iespēris.
Kāds pa TV IR runājis.
Kaut kas IR noticis.
Šorīt ir tāda sajūta, ka atkal kaut kas ir noticis. Cauri pirkstiem siltums izgājis. Tāpēc šodien saule tik silta, ka visi siltumi caur pirkstiem uz sauli. Neturēt siltumu sevī, bet saulei. Jo viņa viena.Bet mūsu tik daudz. Un visiem vajag. Un visiem gribas. Palīdzēt saulei sasildīt zemi. Uzplaucēt visādas vizbules krāsainas. Un meitenēm uzplaucēt kleitiņas raibas. Un puišiem uzplaucēt acīs liesmiņas. Un tad pa vakariem parkos uz soliņiem. Nebūs vietas, kur sēdēt un lasīt grāmatu. Vientuļniekiem tad nebūs vietas. Viss reizināsies ar divi. Viss būs pa pāriem. Viss būs kā jumis. Kopā pa pāriem lēksim polku. Un kopā pa pāriem dziedāsim Circeņa dziesmiņu. Un kopā pa pāriem ēdīsim saldējumu un taureņus skaitīsim - dzeltenos un raibos. Un kopā pa pāriem stārķus sveiksim.Un strazdus ar dzeltanajiem knābjiem. Tad galvenais būs kopā. Un pa vienam nemaz tad nedrīkstēs.
Nāksi ar mani pārī? | | 12:20p |
Tad, kad cilvēki ir tālu, viņi ir skaisti. Tad, kad pienāk tuvāk, tu ieraugi ka stikls saplaisājis. Un miskaste neiznesta. Pie krāsns durvīm gruži saslaucīti kaudzītē. Nu tādas visādas lietiņas. Nesmukas.
Nelaist viņus tuvu klāt. Tā ir māksla. Un vēl lielāka māksla ir nemēģināt pašam pietuvoties.
Palikt tālumā, lai redzētu skaistumu. Tāpat kā ar gleznām.
Apskatīt no attāluma. Baudīt mākslu. | | 5:32p |
Varēs ieraudzīt varavīksni. Un lietu. Un arī ugunskurs tur būs. Un zaļa zāle. Es gan nezinu, kāda izskatās, bet teica, ka dikti zaļa. Un nemaz nesmērē. Un vēl tur visādi dzīvnieki esot tajā zaļajā zālē. Un varēs ar plikām kājām staigāt. Es gan nezinu. Bet var būt pamēģināšu. Un vēl - varēs redzēt, kā piens rodas. Ārprāts, es esmu tik satraukta.
Man teica, ka tur mašīnas daudz. Un cilvēki. Un tur teātros katru vakaru izrādes. Un kafejnīcās ar draugiem var tikties. Un tur nebūs dārzs jāravē. Un govs jāslauc. Un no ērcēm arī tur nebūs jāuzmanās. Un tur neviens basām kājām nestaigā. Varēs katru dienu ar glaunajām kurpēm. Un vīrieši tur esot elegani. Ārprāts, es esmu tik satraukta. | | 7:06p |
Ienāca prātā Garkājtētiņš. Tas stāsts par Džerušu Aboti no bērnu nama.
Jūsu Džeruša Abote
Jūsu Džūdija
Ar lielu, lielu prieku
Džūdija
Un vēstules iesākās
Mīļo Garkājtētiņ,
Jūsu Džūdija
Vienkārši. Ar salstošiem pirkstiem. Ar sasarkušiem vaigiem. Pa ielu. Uz mājām. Domājot par rīt darāmo un paspējamo.
Jūsu Džeruša Abote | | 9:45p |
Es tevi uz ielas vēl satikt gribu. Tu nāktu man pretī. Vai panāktu mani. Vai var būt tu brauktu garām. Un krustojumā pie luksafora. Man mazliet trīcētu balss. Es runātu visādus niekus. Un smietos. Un pieskartos degunam, kaklam. Un smejoties atmestu galvu.
Mēs ietu dzert vīnu. Vai varbūt tēju. Viss atkarīgs no diennakts laika. Un tad. Es tevi pie sevis neaicinātu. Bet tu varētu teikt, ka gribi mani pavadīt. Es droši vien ļautu. Tad teiktu, ka ārā tik auksts vai tik karsts (viss atkarīgs no gadalaika) un aicinātu tevi iekšā sasildīties vai atpūsties. Tu piekristu (viss atkarīgs no taviem plāniem un nedēļas dienas). Bet visticamāk tu piekristu. Tad apsēstos tu uz dīvāna. Es gribētu vārīt tēju. Vai ieliet sulu. Tu pienāktu klāt no muguras. Un aiztaisītu man acis. Es iesmietos. Tu pagrieztu mani pret sevi. Un tad tavas lūpas. Un tad mēs droši vien mīlētos. Zini, jā. Mēs droši vien mīlētos daudz. Uz pūkainā paklāja pie kamīna. Vai var būt uz lielā galda. Uz palodzes. Gultā. Uz grīdas. Vienalga. Un tālāk gan es nezinu. Negribu domāt. Tālāk jau atkal tā burvība būtu zudusi. Un es justos kā viena no. Un tomēr neko nenožēlotu, ja nu vienīgi laiku. Un to bišķīti no sevis, ko tev būtu atdevusi.
Un atkal es uzvilktu ikdienu. Un saņemtu matus pelēkā bizē kā garās naktis. Un ietu, lai atkal uz ielas satiktu tevi.
Bet var būt tu māki tā, lai burvība nezūd? Tu varētu parādīt brīnumu? Tu varētu, gribētu? Ticētu? |
|