Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, February 21st, 2005
| Time |
Event |
| 1:35p |
Telefons kā pelēkais kardināls. Pildspalva kā Anglijas karalienes padomniece. Dienasgrāmata kā Zviedrijas karaļa padomnieks. Dators kā mafijas galva. Lampa kā KNAB vadītājs. Galds kā klusējošais Pērs. Krēsls kā lišķīgais Jans. Krūze kā dāsnā Sofija.
Papīri aprakstītie kā Baltā nama ierēdņi. Dokumenti kā ES parlamenta juristi. Un saspraudītes kā avīžzēni. Piespraudītes kā žurnālisti uzmācīgie.
Un es kā zīmulis vulgaris. | | 4:42p |
Ir tāda sajūta, ka es būtu par ātru skrējusi un tagad kāds ar visiem spēkiem mēģina mani piebremzēt un pateikt, pagaidi, apstājies, padomā, paskaties. PADOMĀ. Un man sametas bail par to, kas ir izdarīts un ko vēl grasos darīt. Tiešām sametas bail. Gribas kliegt palīgā, bet arī visi pārējie slīkst. Katrs savā purvā, jūrā, bet slīxt. Un neslīkšana ir tikai ilūzija. Tāpat kā viss pārējais. | | 10:49p |
Dušas želeja.Švamme.Ūdens.Karstāks.Karstāks.Putas.Uz ādas.Daudz putas.Smaržīgas.Baltas.Un tad ūdens. No kakla. Uz leju. Putas lēnām, lēnām uz leju. Ar putām uz leju viss nemiers, skumjas, izmisums. Ar putām viss uz leju. Pāri mugurai, zemāk, zemāk. Gar potītēm. Lejā. Un lēnām, klusi kanalizācijas melnajā mutē. Lēnām. Klusi. Skumjas. Pazudušas.
Klusa.Kaila.Pasaule.Atkal esmu pasaule. Vesela. Vismaz uz brīdi. Līdz gaismai. Kad izšķīdīšu smaidos, vārdos, rokasspiedienos un skatienos. Līdz rītam. Tik maz laika. Atlicis. Līdz rītam.
Ak dumjā meitene. |
|