Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, February 11th, 2005
Time |
Event |
9:48a |
Brrrrrrr.... | 1:18p |
Baltas maijvaboles krīt no debesīm. Plaukš. Plaukš. Plaukš. Pilna zeme ar baltām maijvabolēm. Un auto taurē kaut kur lejā. Negrib sabraukt tās maijvaboles baltās. Un tagad jau tikai vairs baltas bizbizmāres krīt. Vēl dažas baltas mušiņas un lietus.
Visu nakti dega svece. Uz akmeņa pie palmiņas. Uz rīta pusi viņa izdzisa un es aizmigu. No rīta atvēru durvis un iekāpu lielā baltā sniega kupenā. Sētniece nekad nenotīra manu durvju priekšu. Es viņai nepatīku (jo viņa dzīvo virs manis). Viņa man arī nepatīk (jo viņa rupjiem vārdiem lamājas uz savu dēlu un viņai ir ļaunas un aukstas acis). Aizbridu līdz logam. Atvēru slēģus. Tagd eglītei būs gaismiņa.
Šorīt no rīta izkāpu pie Bērnu pasaules. Atlikušās divas pieturas nogāju kājām. Tramvajā cilvēki nepatika. Tādi dikti auksti likās. Citreiz viņiem siltas acis. Bet šorīt viņi tik ledaini skatījās uz mani. Un es neizturēju.
Ielas pilnas melna sniega, Acis pilnas salda miega, Medus mēles ausis laiza, Tavi vārdi sāli kaisa Manās rētās sadzijušās. | 4:24p |
Uz pasaules ir vieta magnolijām, baobabiem un rododendriem.
Man būs savs dārzs. Pie mājas. Un tur es rosīšos. Es tur dzīvošos. Man tik ļoti, tik ļoti gribas atkla puķu dārzā rosīties. Pavasarī, kad upmalas krūmos putni dzied. Lakstīgala ievājā. Un strazdi. Iemetušies ābeles galotnē. Un švilpj no visa spēka. Melni strazdi, baltas ābeles. Tad ar lāpstu ierakties zemē, kas tikko modusies. Apvelt uz otru pusi un ar pirkstiem sadrupināt. Un sliekas tad neizpratnē brīnās. Un vabolītes skrien. Bet smaržo. Kā tāda tikko modusies zeme smaržo! Visi sapņi izsmaržo uz āru. Visas klusās ziemas domas izsmaržo pavasara debesīs. Un kā tāda modusies upe runā! Stāsta un čalo, un smejas, un tērgā.
Bet vasaras otrā pusē - tad pieklust. Zeme un ūdens ieklausās. Savā sirdī. Un savos bērnos. Un ieskatās debesīm acīs. Un īsi pirms iemigšanas. Īsi pirms pašas aizmigšanas pajautā: "Izturēsim? Līdz pavasarim izturēsim?" Un debesis piemiedz ar aci. "Izturēsiet!" |
|