Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, November 3rd, 2004
| Time |
Event |
| 10:23a |
Izdomāju. Izdomāju. Izdomāju. Ieraudzīju. Ieraudzīju to, ko jau sen zināju. Skaidrāk nekā jebkad agrāk.
Melns kaķis staigā pa ceļu ceļiem. Kaķis ar zaļām acīm. Mirdzošu spalvu. Staigā viens un brīvs. Un tikai reizi pa reizei kaķis sailgojas pēc silta klēpja. Pēc siltas krāsns. Pēc kāda, kas pakasa aiz auss. Bet kaķim daudz nevajag. Un viņš atkal ir prom.
Neiesprostojiet kaķi. Nepadariet viņu par mājdzīvnieku. Ļaujiet viņam iet un nākt. Ļaujiet viņam pašam izvēlēties, pa kurām durvīm ienākt, pa kuru logu iziet. Neuztiepiet viņam savus uzskatus. Ja reiz viņš ir pie jums atnācis, acīm redzot, viņam kaut kas jūsos patīk. Kaut kas piesaista. Kaut kas. Nenobiedējiet kaķi. Ļaujieties kaķim.
Neprasiet kaķim, kur viņš bija. Nelieciet kaķim stāstīt. Ja viņš jums uzticēsies, pats visu izmurrrrrās.
Vienkārši mīliet kaķi. Un esiet. Jo kaķis jau mīl tā pat.
Tīrā bļodiņā vienmēr svaigs piens.
Viņš izvēlas. | | 12:31p |
Mēness skatās iekšā pa logu. Tāds izdilis, vārgs. Kā dūmu mākonītis, kas tūlīt, tūlīt pagaisīs.
Skatās pa logu un smīkņā par to, ka atkal jau viena C vitamīna kārbiņa gandrīz cauri.
Aiz durvīm kāds vācietis runā pa telefonu. Valoda skan tik fantastiski. Burti tādi apaļi veļas. Kā arfas skaņas - Ja, alles klar. L burts tik apaļš. R tik rūcoši mīksts.
Čau mēnesi. Vakar vakarā tu esot bijis šausmīgi smuks un liels. Nu ko - šovakar vajadzēs mēģināt tevi ieraudzīt. Smuku un lielu :) Ja neaizmirsīšu. Pēdējā laikā esmu novērojusi sev atmiņas zudumus. Nu tā - ka neatceros, ka būtu tikusies ar cilvēkiem. Vienkārši - filma pārtrūkusi. Pilnīgs tukšums. Nekas nevedina uz atcerēšanos. Neatceros, ka būtu kaut ko teikusi vai man būtu kaut kas teikts. Tā kā, ja nu šovakar netiekamies, tad zini - esmu piemirsusi. Bet tu man uzzvani. Vakarā. Tā pēc Panorāmas. Tad, kad esi pakāpies virs skārda jumta. Nu pie tā skursteņa. Tur tu esi vislabāk redzams. | | 5:12p |
Tad, kad liekas, ka viss kārtībā, iestājas tāds sajukums. Lai dzīve pārāk salda neliktos. Manī sajukums. Viss griežas iekšā. Ne vēderā, bet mazliet aukstāk. Trīc rokas un knapi valdos lai neraudātu. Man ir grūti. Ļoti grūti. Gribu kaut ko darīt. Netieku nekur. Nekur. Apzinos, ka tas ir iekšējais stāvoklis. Man vajadzētu pabūt vienai. Kādu brīdi. Izslēgt telefonu. Pasēdēt parkā. Vai paklīst gar Daugavu. Sakārtot domas. Tā man teica. Salikt visu pa plauktiņiem. Mana dvēselīte tagad ir kā gluta no rīta - palagi samudžinājušies, savijušies, spilveni ar izgulētām bedrītēm, viss savijies, sajaucies, nesaprotams. Gribu raudāt.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Pāri upei riet saule. Meldri uzvilkuši leopardādas praķīšus domīgi veras Lielupes tumšajos ūdeņos. Akmeņi apklusuši. Saule riet. Un es zinu, ka viņā malā mani gaida. Viņš stāv aiz kalna pie mājas un skatās uz mani. Es viņu jūtu. Tur - pie mājas. Saule jau ir zemu, zemu. Viņš ieiet istabā. Uzliek tējas katlu ar smaržīgu tēju vārīties. Krāsnī kuras uguns. Viņš sēž galvu atspiedis rokās un skatās ugunī. Tējas katls klusi sīc. Es stāvu upes malā. Man salst. Jāiet uz mājām. Bet negribās. Gribas vēl brīdi viņu just. Vēl vienu brīdi. Bet tad jau griežu muguru. Tur liela tumsa. Takas malā vēl smaržo pēdējie plašķi. Kārkli jau puskaili. Tumsā jūtu viņu smaržu. Manā mājā deg gaisma. Kāds skatās TV. Negribas iet iekšā. Vēlreiz paskatos uz to pusi, no kuras nāca sajūta.
Es aizeju, lai nekad neatgrieztos. Nekad neatgrieztos tāda, kāda biju. Es nākšu vēl. Citreiz. Pēc gadiem. Bet nez vai mēs kādreiz tiksimies. Nez vai. Tikai domās. Vēl un vēl. Tādos brīžos kā šis. Kad ir auksti un riet saule. | | 5:54p |
Opā!
Mans vilcieniņs atkal uzbrauc uz sliedēm. Viss kārtībā. Saulīt, gulta saklāta! |
|