|
Nov. 3rd, 2013|10:46 pm |
|
man šķiet, ka nāves un kara estetizācija ir visapkārt, piemēram, preses tiražētajos, word press photo godalgotajos attēlos, kur viegli vilkt paralēles ar glezniecības vēsturi. un šoreiz nāve pabalējuši rozā attēlos bija īstāka (cik nu vispār īsta var būt svešinieku nāve tūkstošiem kilometru attālumā), absurdāka, jo šokējošāk - daļa ikdienas, it kā starp citu. Un tai pat laikā tik neīsta kā datorspēle un tāpēc vēl jo briesmīgāka, apzinoties notiekošā realitāti. un īsta un pa galvu bliezoša tieši dēļ attēla acīmredzamā, nepārprotamā mākslīguma kontrasta ar dokumentāla video apsolīto realitāti. atvainojos jau iepriekš, ka izklausos nesakarīga. cenšos noformulēt pati sev. |
|