| |
[Jul. 4th, 2012|05:42 pm] |
Japāna pamazām kļūst tropiska. Izstādes atklāšana parīt, visu vakaru skolā ar skalpeli griezu bilžu maliņas, sargs nāca mūs dzīt ārā, bet mēs kniksējām, smaidījām un teicām "lūdzu, lūdzu" un viņš atmaiga un ļāva printēt līdz pusnaktij. un vēlāk, es zinu, manas klases meitenes, tās pašas, kuras dēļ manis izkraidīja visu universitāti, meklējot printerim tinti, lavīsies atpakaļ uz studiju, kur visu nakti gulēs uz galda, pārliekušās pār rozā kaķu spilveniem, pa vidu krāsām, zīmuļiem, bildēm un modes žurnāliem.
pa ceļam, skrienot no vienas universitātes ēkas uz otru, mani uzrunāja meitene. "kawaii", viņa smaidot sauca un vaicāja, kā mani sauc, un piedāvāja piestrādāt par modeli bijušā studenta vebšopam.
Pēdējās nedēļas mēs, četras meitenes, viena otru mīlam un rūpējamies. Hanna mazgāja manus nobrāzumus, Margo vakaros nes mājās zaļās tējas saldumus un visas stāstam viena otrai, cik mūsu darbi ir lieliski un viss būs labi un visam pietiks laika. Ar Fionu skolas pagalmā šovakar pīpējām, kamēr izdzisa gaismas, un sērojām, ka mūsu Japānai tuvojas beigas. Japāna, Japāna, zeme, kurā viss šķiet iespējams, viens no lieliskākajām manas dzīves notikumiem. |
|
|
