:
Es tomēr nevaru iebraukt tajā sajūsmā iet rakties pa lupatām visādos andeļos mandeļos. Laikam neesmu sieviete!
:
Atvēru savu mīļāko pašmotivācijas grāmatu "Be a Free Range Human" un sasmējos pie šīs uzmundrinošās rindiņas no viena no frīreindžeriem:
"You could have no natural talent, it doesn't matter, a lot of idiots do great things."
"You could have no natural talent, it doesn't matter, a lot of idiots do great things."
September 15th, 2015
September 14th, 2015
: mkēj
Atnāca e-pastā:
VISJAUNĀKĀS ZIŅAS NO PASAULES
JĀ!
TU ARĪ VARI LIELISKI IZSKATĪTIES BEZ APĢĒRBIEM!
Atnāca e-pastā:
VISJAUNĀKĀS ZIŅAS NO PASAULES
JĀ!
TU ARĪ VARI LIELISKI IZSKATĪTIES BEZ APĢĒRBIEM!
September 10th, 2015
:
tas ir tā, ka biroju cilvēki mēģina tevi pierunāt būt atpakaļ par biroju cilvēku? tāpat kā visi precētie mēģina tevi arī pierunāt atrast, ar ko precēties?
September 5th, 2015
: iepazīšanās portāla atziņas
Kad džeki uzaudzē bārdu, viņi visi izskatās vienādi. Vienādi maldinoši. :D
Kad džeki uzaudzē bārdu, viņi visi izskatās vienādi. Vienādi maldinoši. :D
September 4th, 2015
:
Zin ko es nekad neesmu sapratusi? Kā kompliments par izskatu tiek uzskatīts par kko mega vērtīgu, glaimojošu. Tas tak ir baigi sekli - oh, tev ir divas ausis un viens rumpis, so osam! Ja nav, ko teikt, tad nesaki neko. Jo ko man tas dod, ka man pasaka kko acīmredzamu, ko es tāpat zinu un domā, ka ir baigi rūpīgs tevis ievērotājs, Amerikas atklājējs un gaida kko pretī.
Tādi komplimenti ir ok tik tad, ja tas nav vienīgais, ko pasaki.
Tādi komplimenti ir ok tik tad, ja tas nav vienīgais, ko pasaki.
September 3rd, 2015
:
Nezinu, kāpēc, bet man liekas, onlainā neiepazīstas normāli cilvēki. Nu, t.i. nejauši sākot sarakstīties Cibā, Twitterī vai Instagramā jā, bet ne iepazīšanās portālos, kur tas ir vienīgais mērķis. Tie portāli vienmēr uzdzinuši šermuļus, nez.
:
Šķiet, ka istabā bez manis ir vēl kāds. Tā varētu būt vabole, pele vai lielais ods/naktstauriņš.
September 1st, 2015
: Stārķis
Mēs braucām pa šoseju un vienā ielejā ieraudzījām ceļa vidū - pretējā joslā - stāvam stārķi. Sākumā nesapratām, bet samazinot ātrumu un braucot garām, varēja redzēt, ka viņam kāds bija uzbraucis, aizķēris, jo viens spārns izskatījās salauzts, ačgārni, nedabiski salocīts un nolaists. Un viņš bija šokā, viņš vienkārši stāvēja ceļa vidū un nekustējās. Tai brīdī tur neviens cits nebrauca, bet nākošā līkumā redzējām pretī braucam lielo furgonu un es nodomāju: "...un šis viņu noteikti vienkārši nobrauks, jo nebremzēs vispār."
Likās, varbūt vajadzēja apstāties, nodzīt nost ceļa, bet ko tas dos. Pie vetārsta tāpat viņu neaizvedīšu un neviens viņu nesalāpīs, jo tas taču ir "tikai stārķis". Un varbūt labāk pat tā, ka viņu vēl šoka stāvoklī esot, neko nesaprotot vienkārši nobrauks pagalam.
Bet visu atlikušo ceļu man bija tik šausmīgi bēdīgi, es nevaru aizmirst joprojam to skatu - to vienkāršo pārsteigumu viņa izteiksmē. Man likās pretīga visa cilvēce, mēs galinam nost dzīvniekus un viņi pēdējos mirkļos visi kā viens stāv un absolūtā vienkāršībā nesaprot, kāpēc. Kāpēc mēs to viņiem nodarām. Un viņi misrst bariem, miljoniem. Šovasar vispār salīdzinoši daudz sanācis braukāt pa Latviju un tik nenormāli daudz nobrauktu dzīvnieku mētājas ceļmalās. Nezinu, kaut kāds dziļš riebums pret visu to pastāvošo sistēmu, kādā dzīvojam - mēs visi esam uzpūtīgi, ignoranti egoisti attiecībā pret savu apkārtējo vidi un sevišķi jau dzīvniekiem, dzīvām radībām, kuras itin nekāda iemesla dēļa nav mazāk vērtīgas par mums. Ja kāds man pateiks te, ka "jā, bet mums ir aifouni"...es man liekas uzsprāgšu!
P.S. Mans fiziskais riebums izpaužas tiešām reāli - es uz gaļu nevaru pat paskatīties.
P.S.2 Tā nav pirmā reize, kad man tādas aizkustinājuma jūtas pret zvēriem. Tie, kas mani pazīst, tie zina, ka es vispār pārsvarā sajūsminos tikai par zvēriem un dabu. (ar "sajūsminos" es domāju - no sirds izjūtu spontānu prieku), bet šoreiz šis paņēma kaut kā nenormāli globāli. Tā viņa bezspēcīgā padošanās un neizpratne kā pretstats mūsu kretīniskajām nāves dzelzs kastēm un visiem pārējiem civilizācijas sūdiem.
P.S.3 Vēl šodien ejot pie notāra, kad riktīgi gāza lietus, pie tās ēkas ārdurvīm nojumē ņaudēja pavisam maziņš kaķēns, salijis un sarāvies uz akmens flīzēm. Kamēr uzkāpu augšā un savācu papīrus, biju izdomājusi, ka šo nu gan savākšu, bet kad nācu lejā, kāds jau viņu laikam bija savācis. Es pēc tam vēl divas reizes staigāju ap to māju un viņu meklēju, bet neredzēju. Jūtos vainīga/parādā stārķim vismaz izglābt kādu citu tagad. Muļķe, nu.
Mēs braucām pa šoseju un vienā ielejā ieraudzījām ceļa vidū - pretējā joslā - stāvam stārķi. Sākumā nesapratām, bet samazinot ātrumu un braucot garām, varēja redzēt, ka viņam kāds bija uzbraucis, aizķēris, jo viens spārns izskatījās salauzts, ačgārni, nedabiski salocīts un nolaists. Un viņš bija šokā, viņš vienkārši stāvēja ceļa vidū un nekustējās. Tai brīdī tur neviens cits nebrauca, bet nākošā līkumā redzējām pretī braucam lielo furgonu un es nodomāju: "...un šis viņu noteikti vienkārši nobrauks, jo nebremzēs vispār."
Likās, varbūt vajadzēja apstāties, nodzīt nost ceļa, bet ko tas dos. Pie vetārsta tāpat viņu neaizvedīšu un neviens viņu nesalāpīs, jo tas taču ir "tikai stārķis". Un varbūt labāk pat tā, ka viņu vēl šoka stāvoklī esot, neko nesaprotot vienkārši nobrauks pagalam.
Bet visu atlikušo ceļu man bija tik šausmīgi bēdīgi, es nevaru aizmirst joprojam to skatu - to vienkāršo pārsteigumu viņa izteiksmē. Man likās pretīga visa cilvēce, mēs galinam nost dzīvniekus un viņi pēdējos mirkļos visi kā viens stāv un absolūtā vienkāršībā nesaprot, kāpēc. Kāpēc mēs to viņiem nodarām. Un viņi misrst bariem, miljoniem. Šovasar vispār salīdzinoši daudz sanācis braukāt pa Latviju un tik nenormāli daudz nobrauktu dzīvnieku mētājas ceļmalās. Nezinu, kaut kāds dziļš riebums pret visu to pastāvošo sistēmu, kādā dzīvojam - mēs visi esam uzpūtīgi, ignoranti egoisti attiecībā pret savu apkārtējo vidi un sevišķi jau dzīvniekiem, dzīvām radībām, kuras itin nekāda iemesla dēļa nav mazāk vērtīgas par mums. Ja kāds man pateiks te, ka "jā, bet mums ir aifouni"...es man liekas uzsprāgšu!
P.S. Mans fiziskais riebums izpaužas tiešām reāli - es uz gaļu nevaru pat paskatīties.
P.S.2 Tā nav pirmā reize, kad man tādas aizkustinājuma jūtas pret zvēriem. Tie, kas mani pazīst, tie zina, ka es vispār pārsvarā sajūsminos tikai par zvēriem un dabu. (ar "sajūsminos" es domāju - no sirds izjūtu spontānu prieku), bet šoreiz šis paņēma kaut kā nenormāli globāli. Tā viņa bezspēcīgā padošanās un neizpratne kā pretstats mūsu kretīniskajām nāves dzelzs kastēm un visiem pārējiem civilizācijas sūdiem.
P.S.3 Vēl šodien ejot pie notāra, kad riktīgi gāza lietus, pie tās ēkas ārdurvīm nojumē ņaudēja pavisam maziņš kaķēns, salijis un sarāvies uz akmens flīzēm. Kamēr uzkāpu augšā un savācu papīrus, biju izdomājusi, ka šo nu gan savākšu, bet kad nācu lejā, kāds jau viņu laikam bija savācis. Es pēc tam vēl divas reizes staigāju ap to māju un viņu meklēju, bet neredzēju. Jūtos vainīga/parādā stārķim vismaz izglābt kādu citu tagad. Muļķe, nu.
August 28th, 2015
:
Laukos šonakt pasakaini - pa bēniņu istabas logu redzu pilnmēnesi cauri ozolu zariem un lejā ezera viļņos mirgo tā atspulgs. Tikmēr tālumā ierejas suns, bet kkur tuvumā skaļi iesaucas apodziņš... Laime!
Tags: lauki
Tags: lauki
August 20th, 2015
: Aizdomājos par to modes lietu publicēt dažādas sarakstes
No vienas puses saprotu, ka ir stulbi vai neizglītoti cilvēki un komunikācija ar viņiem mēdz būt visai...pamuļķīga. Sevišķi, ja rakstiski un vēl jo vairāk - ja lietišķa. Bet no otras puses - cik tas ir ok to publiskot internetos, lai ne tikai pats, bet visa pasaule var par viņu pasmieties un paņirgt?
Kurā brīdī tas kļūst normāli? Pat ja nevienu nenosauc vārdā.
No vienas puses saprotu, ka ir stulbi vai neizglītoti cilvēki un komunikācija ar viņiem mēdz būt visai...pamuļķīga. Sevišķi, ja rakstiski un vēl jo vairāk - ja lietišķa. Bet no otras puses - cik tas ir ok to publiskot internetos, lai ne tikai pats, bet visa pasaule var par viņu pasmieties un paņirgt?
Kurā brīdī tas kļūst normāli? Pat ja nevienu nenosauc vārdā.
August 18th, 2015
:
Manas mistiski pazudušās lietas dzīves laikā hronoloģiskā secībā:
- Lego
- džinsa jaka
- rotu taisāmie instrumenti
- Lego
- džinsa jaka
- rotu taisāmie instrumenti
August 14th, 2015
:
Kāpēc pasakot skaļi dziļas, personiskas patiesības, tās reizēm izklausās tik banāli un triviāli?
(P.S. Es beidzot varu rakstīt ātri, pilnīgi neskatoties uz taustiņiem un tumsā! wow)
(P.S. Es beidzot varu rakstīt ātri, pilnīgi neskatoties uz taustiņiem un tumsā! wow)
August 11th, 2015
:
Reizēm tik ļoti grūti cilvēkiem tikt līdz tam kodolam. Sevišķi pieaugušiem, vai tiem, kuri jūtas un pozicionē sevi kā pieaugušus.
August 8th, 2015
:
Braucu cauri miestam, kur Kurzemes gaļsaimnieka lopkautuve. Viss gaiss smirdēja pēc līķiem, srsly kā cilvēki tur blakus spēj dzīvot?
:
Man kaut kā līdz galam tomēr neaiziet tā aizkaru auklu/pušķu un plastmasas puķu izmantošana rotas lietās... Too much kičs, very hipsterīgi. Un kaut kā...lēti? Hvz.
August 7th, 2015
:
Visvairāk man augustā pietrūkst mazo dziedātājputnu trokšņošanas. Nākamreiz tikai pavasarī...
August 4th, 2015
:
Laukos tas normāli - ieej gulēt, dzirdi, ka kāds skaļi brīkšķinās pa zariem krūmos zem loga, tu lec ārā no gultas, pielipis pie loga un sasprindzinājis visu savu maksimāli iespējamo nakts redzi, bet tā arī neko neieraugi. Tad nakts vidū uzraujies, jo putni pēkšņi uzskata par vajadzīgu piekliegt ezeru lejā un skaļi plīkšķinot lidot... Pilsētnieks te vairākas reizes diennaktī var saķert trieku :) Tāpēc jāpierod pie attieksmes - kamēr nelaužas manā bēniņu istabā Nikolsons ar cirvi, tikmēr pofig, kaut vai gremlini un troļļu ordas tur ārā, mēnesgaismā būvētu savas karaļvalstis.
Tags: lauki
Tags: lauki
August 2nd, 2015
: britroyals.com
How rich is Queen Elizabeth?
Her estimated personal fortune is around £350 million
How rich is Queen Elizabeth?
Her estimated personal fortune is around £350 million
Current Mood: Food For Thought
Current Music: led zeppelin - tangerine
July 30th, 2015
:
Kad dzirdu kādu stāstām, ka viņš mājās sev ielādējis kkādu programmu un tagad taisot mūziku... Re kur es uztaisīju analogu MĀKSLU fotožopā!
Current Mood: i lol'd
Current Music: jūra pa logu
July 26th, 2015
July 23rd, 2015
:
Medalus, Led Zeppelin, saule, liepziedu smarža... Es esmu paradīzē.
Tags: lauki
Current Music: Led Zeppelin - In My Time of Dying
:
Man patīk likt kopā detaļas, bet traki riebjas viņas sagatavot. Piemēram, šujot - auduma izgriešana ir nebaudāmākā procesa daļa. Būtu forši, ja varētu nopirkt jau pēc piegrieztnes izgrieztus auduma gabalus! :D
July 20th, 2015
: Roberts Plānts un festivāli
Es laikam neesmu'festivālu cilvēks, sevišķi tik milzīgu kā Positivus. Vai arī man vajadzētu bik savādāka stila mūziku, jo pēc vakardienas Positivusa pirmās reizes apmeklējuma, man bija tikai viena doma - nu, Plānta dēļ var arī Positivusu izturēt :) Visas tās simts atrakcijas, kas tur bija - es vienk nefiltrēju tādu kvantumu info un man izslēdzas no uztveres tas bardaks kā white noise kādā blakus dimensijā.
1) neesmu kaprīzs cilvēks, bet mani traumē higiēnas apstākļi festivālos un visas tās medūzmājas jeb pārvietojamās tualetes ir...pat nezinu, kāds ir piemērots vārds. Manos laukos sausā tualete tad ir kā 4zvaigžņu viesnīcā, salīdzinot ar festivāla tualetēm... Bet, ja iedzer, tad jau arī to var pieciest :D
2) izgājām iečekot jūru, jo izreklamēts tak, ka festuivāls burtiski blakus pludmalei notiek. Ermm, mēs kā liepājnieki - pieraduši pie bezgala plašas balto smilšu pludmales - tur sēdējām un raucām degunus, jo laikam nekad dzīvē nebiju redzējusi tik šauru smilšu strēlīti, ko saukt par pludmali un tik daudz saskalotas jūras zāles, kas smird...jā, atkal kā tualete :DD "Nē, paldies," teica liepājnieki vīzdegunīgi sarauktiem deguniem un vēlreiz iemeta tur aci tikai uz saulrieta iekrišanu jūrā, pēc kura visi tā vērotāji aplaudēja. Ok.
3) priežu mežs. Izrādās, tur viss reāli ir priežu mežā, zem priedēm un starp priedēm. Varbūt, ja spīd saule un ir silts (aka ir vasara, kura šogad galīgi nav!), tad vēl tā... bet tagad vislaik bija kautkāds baigi nomācošais iespaids. Nez, man tās priedes spiež pie zemes. Jā, jā, mana pagāniskā anomālija ar nepareizo koku enerģētiku :P
4) salīdzinot ar 2 iepriekšējām reizēm, kad PLāntu braucām skatīties Traķos un Tallinā, kur bija viņa koncerts, nevis viņš festivāla ietvaros, tad šoreiz kaut kas pietrūka atmosfērā. Pārāk daudz visādi sīkie, kas nemaz nezina, kas tas tāds Plānts ir :) Tagad saprotu, ka publikai īstenībā liela nozīme arī pašam esot tajā publikā. P.S. tas neērtais brīdis, kad publika nezina dziesmas vārdus :D
5) bet, protams, pats Plānts ar kolēģiem bija lielisks un visa mana mīla viņam aiziet standartā :D* Tomēr nekas jau nav salīdzināms ar pirmo reizi, kad viņu redzēju un otro reizi, kad neticēju, ka tiešām viņu redzu atkal. Šoreiz jau bija mieriņš un prieciņš, varēja visu tvert apzināti un ierakstīt virtuālā atmiņā, nevis konstants omgomgomgomgaaaaaaa-tas-nevar-būt-īstenībā
Es laikam neesmu'festivālu cilvēks, sevišķi tik milzīgu kā Positivus. Vai arī man vajadzētu bik savādāka stila mūziku, jo pēc vakardienas Positivusa pirmās reizes apmeklējuma, man bija tikai viena doma - nu, Plānta dēļ var arī Positivusu izturēt :) Visas tās simts atrakcijas, kas tur bija - es vienk nefiltrēju tādu kvantumu info un man izslēdzas no uztveres tas bardaks kā white noise kādā blakus dimensijā.
1) neesmu kaprīzs cilvēks, bet mani traumē higiēnas apstākļi festivālos un visas tās medūzmājas jeb pārvietojamās tualetes ir...pat nezinu, kāds ir piemērots vārds. Manos laukos sausā tualete tad ir kā 4zvaigžņu viesnīcā, salīdzinot ar festivāla tualetēm... Bet, ja iedzer, tad jau arī to var pieciest :D
2) izgājām iečekot jūru, jo izreklamēts tak, ka festuivāls burtiski blakus pludmalei notiek. Ermm, mēs kā liepājnieki - pieraduši pie bezgala plašas balto smilšu pludmales - tur sēdējām un raucām degunus, jo laikam nekad dzīvē nebiju redzējusi tik šauru smilšu strēlīti, ko saukt par pludmali un tik daudz saskalotas jūras zāles, kas smird...jā, atkal kā tualete :DD "Nē, paldies," teica liepājnieki vīzdegunīgi sarauktiem deguniem un vēlreiz iemeta tur aci tikai uz saulrieta iekrišanu jūrā, pēc kura visi tā vērotāji aplaudēja. Ok.
3) priežu mežs. Izrādās, tur viss reāli ir priežu mežā, zem priedēm un starp priedēm. Varbūt, ja spīd saule un ir silts (aka ir vasara, kura šogad galīgi nav!), tad vēl tā... bet tagad vislaik bija kautkāds baigi nomācošais iespaids. Nez, man tās priedes spiež pie zemes. Jā, jā, mana pagāniskā anomālija ar nepareizo koku enerģētiku :P
4) salīdzinot ar 2 iepriekšējām reizēm, kad PLāntu braucām skatīties Traķos un Tallinā, kur bija viņa koncerts, nevis viņš festivāla ietvaros, tad šoreiz kaut kas pietrūka atmosfērā. Pārāk daudz visādi sīkie, kas nemaz nezina, kas tas tāds Plānts ir :) Tagad saprotu, ka publikai īstenībā liela nozīme arī pašam esot tajā publikā. P.S. tas neērtais brīdis, kad publika nezina dziesmas vārdus :D
5) bet, protams, pats Plānts ar kolēģiem bija lielisks un visa mana mīla viņam aiziet standartā :D* Tomēr nekas jau nav salīdzināms ar pirmo reizi, kad viņu redzēju un otro reizi, kad neticēju, ka tiešām viņu redzu atkal. Šoreiz jau bija mieriņš un prieciņš, varēja visu tvert apzināti un ierakstīt virtuālā atmiņā, nevis konstants omgomgomgomgaaaaaaa-tas-nevar-būt-īstenībā