March 27th, 2025
dienasgramata @ :
LSM. Pētījumi rāda, ka aptuveni 90% cilvēku savā dzīvē ir skatījušies pornogrāfiju. Dažiem cilvēkiem ar to ir problēmas, dažiem nav.
March 26th, 2025
begemots @ :
Neesmu pats apskatījis vēl, bet iemetu YL īsu kopsavilkumu par interviju ar Ukrainas ex ārlietu ministru Dmitro Kulebu:
Laba intervija ar Kulebu (ukrainiski)
Vispār man patīk šādas sarunas ar bijušajām amatpersonām, militārpersonām vai speciālistiem.
Kad cilvēki vairs nav ierobežoti un runā atklāti.
[...]
Tātad Kuļeba izsaka svarīgu domu, par kuru es jau vairāk nekā mēnesi rakstu: runa nav par Trampu.
Tas, ko mēs tagad redzam, ir tieši ASV stratēģija, un tā tāda tā arī paliks.
Tā ir vēsturiska mēroga maiņa.
Pirmkārt: jā, ASV un Krievija tagad ir izveidojušas situatīvu aliansi (citāts), lai panāktu, ka Ukraina pārtrauc karadarbību saskaņā ar Krievijas nosacījumiem.
Otrkārt: ASV kurss ir būt kopā ar Krieviju un izraut to no Ķīnas gūsta (bet tas nav vienīgais iemesls).
Tā nav kļūda, pārpratums vai “krievu izskalotas smadzenes”.
Tas ir auksts aprēķins, ģeopolitisks un stratēģisks.
Pat ja ASV kaut ko darīs, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības vai sniegtu palīdzību, tas būs situatīvi, taktikas līmenī.
Bet stratēģiski, kā uzsver Kuļeba, gan Tramps, gan ASV [-- viņi] ir kopā ar Putinu.
Kuleba aicina ukraiņus saprast un pieņemt: ASV vairs nav.
Tālāk - tikai ar paļaušanos uz saviem spēkiem un maksimālu tuvināšanos Eiropai.
Ja kaut kas nāk vai nāks no ASV, tas ir patīkams bonuss, nekas vairāk.
Militārā stratēģija jāveido tā, it kā nekādas palīdzības vairs nebūtu.
Kopumā es iesaku visu interviju (ukraiņu valodā).
@yigal_levin
Translated with DeepL.com (free version)
March 24th, 2025
dienasgramata @ :
Autobusā simtgadīga sieviņa visiem jautā, cik vēl pieturas līdz stacijai un stāsta: “Es šodien esmu laimīga. Biju pie ārsta. Nenožēloju ne mirkli.”
begemots @ : Fosters
Feeling forgiven by God can reduce the likelihood of apologizing, psychology study finds
The results of both studies revealed a consistent pattern. The researchers discovered that when people felt more forgiven by God, they also tended to feel more self-forgiven. This connection between divine forgiveness and self-forgiveness was present in both studies, even when considering other factors like the seriousness of the offense or how close they were to the person they hurt.
“I was surprised that our findings were consistent across Christian, Jewish, and Muslim participants,” Ludwig said. “I had expected to see differences among these religious groups, but it appears that experiences of divine forgiveness influence their conflict resolution behavior in similar ways.”
Interestingly, this increased self-forgiveness was linked to a decrease in apology behavior. In both studies, people who reported higher self-forgiveness were less likely to say they would apologize and their emails were judged as showing less remorse, lower quality apologies, and less sincerity. This suggests that when individuals believe they are already forgiven by God, they may feel less need to seek forgiveness or make amends directly with the person they harmed. It’s as if feeling right with God lessens the motivation to set things right with the person they wronged.
https://journals.sagepub.com/doi/10.117
The results of both studies revealed a consistent pattern. The researchers discovered that when people felt more forgiven by God, they also tended to feel more self-forgiven. This connection between divine forgiveness and self-forgiveness was present in both studies, even when considering other factors like the seriousness of the offense or how close they were to the person they hurt.
“I was surprised that our findings were consistent across Christian, Jewish, and Muslim participants,” Ludwig said. “I had expected to see differences among these religious groups, but it appears that experiences of divine forgiveness influence their conflict resolution behavior in similar ways.”
Interestingly, this increased self-forgiveness was linked to a decrease in apology behavior. In both studies, people who reported higher self-forgiveness were less likely to say they would apologize and their emails were judged as showing less remorse, lower quality apologies, and less sincerity. This suggests that when individuals believe they are already forgiven by God, they may feel less need to seek forgiveness or make amends directly with the person they harmed. It’s as if feeling right with God lessens the motivation to set things right with the person they wronged.
https://journals.sagepub.com/doi/10.117
March 23rd, 2025
begemots @ : * * *
Kad uz mirkli esi aizgriezies no savas cibas, pēc tam, kad esi ielicis kādu diezgan nekontroversiālu ierakstu:
porcupine @ : Bombejas meitene
Uzzinu pēdējais — dramaturga Harija Gulbja (1926–2019) pirmā publikācija ar pseidonīmu Jānis Pīlāgs* ir stāsts "Bombejas meitene" žurnālā "Zvaigzne", 15.08.1957., īsa un ļoti smieklīga laikmeta ainiņa.
Kādam kino studentam te varētu sanākt mācību darbs (Kaurismeki stilā, varētu arī pārcelt uz mūsdienām — nabaga traumētais stāsta galvenais varonis Juris Auns pārstātu apmeklēt kinoteātri un sāktu abonēt Netflix).
Stāstā pieminētā indiešu filma "Bombejas meitene" ir īsta, 20. gs. 50. gados patiešām rādīta. Cēsu rajona avīzes "Cēsu Stars" publikācijā sirsnīgi pārstāstīts filmas saturs (vietām līdz asarām), piemēram:
Māte nevar pieļaut, ka viņas dēla sieva ir nabadzīga un neglīta. Sadusmotā māte met Romešam ar lādīti, kas to ievaino pierē. Tēvs, brāļi, kuri vēlas, lai Šama atgrieztos, pārliecina māti, ka Romeša ievainojums bīstams un viņu var izglābt vienīgi Šama. Nobaidītā māte piekāpjas. Kad Šamai pastāsta, ka Romešs guļ uz miršanas gultas, viņa ienāk tā istabā. Šama bailēs nokrīt ceļos pie viņa gultas. Romešs atver acis, uzsmaida viņai un uzlec kājās. Pārsteigtā Šama iekliedzas, viņas balss kļuvusi tikpat skanīga kā agrāk... Miers un draudzība atkal valda lielās Lala ģimenes vidū.
(*Kauns Nacionālajai enciklopēdijai — Harija Gulbja biogrāfijas tekstā kļūda pseidonīma vārdā: Jānis nevis Valdis!)
Tags: shilly-shally
Kādam kino studentam te varētu sanākt mācību darbs (Kaurismeki stilā, varētu arī pārcelt uz mūsdienām — nabaga traumētais stāsta galvenais varonis Juris Auns pārstātu apmeklēt kinoteātri un sāktu abonēt Netflix).
Stāstā pieminētā indiešu filma "Bombejas meitene" ir īsta, 20. gs. 50. gados patiešām rādīta. Cēsu rajona avīzes "Cēsu Stars" publikācijā sirsnīgi pārstāstīts filmas saturs (vietām līdz asarām), piemēram:
Māte nevar pieļaut, ka viņas dēla sieva ir nabadzīga un neglīta. Sadusmotā māte met Romešam ar lādīti, kas to ievaino pierē. Tēvs, brāļi, kuri vēlas, lai Šama atgrieztos, pārliecina māti, ka Romeša ievainojums bīstams un viņu var izglābt vienīgi Šama. Nobaidītā māte piekāpjas. Kad Šamai pastāsta, ka Romešs guļ uz miršanas gultas, viņa ienāk tā istabā. Šama bailēs nokrīt ceļos pie viņa gultas. Romešs atver acis, uzsmaida viņai un uzlec kājās. Pārsteigtā Šama iekliedzas, viņas balss kļuvusi tikpat skanīga kā agrāk... Miers un draudzība atkal valda lielās Lala ģimenes vidū.
(*Kauns Nacionālajai enciklopēdijai — Harija Gulbja biogrāfijas tekstā kļūda pseidonīma vārdā: Jānis nevis Valdis!)
Tags: shilly-shally
March 22nd, 2025
begemots @ :
Nezinu kā ASV (droši vien jau kas pārklājas), bet man kā nozarē neesošam tikai nesen piespiedu kārtā gadījās saprast:
- Latvijā pamatizglītību un vidējo izglītību nodrošina pašvaldības (tāpat kā bērnudārzus);
- Skolu direktorus apstiprina attiecīgās pašvaldības domes sēdē -- tas ir, skolas direktors būtībā ir politisks amats;
- Augstskolām, savukārt, ir zināms mišungs, bet daļa, cik saprotu, līdzīgi kā LU ir "atvasināta publiska persona, autonoma pašpārvaldes institūcija", būtībā valsts valstī. Bet ir arī valsts dibinātas koledžas un god knows what else.
Citiem vārdiem sakot, IZM likvidēšana Latvijā pamatā pārbīdītu šīs funkcijas atpakaļ kaut kur citur:
• Izglītības saturs
• Izglītības forma /
organizācija
• Prasības pedagogiem un
pedagogu atlīdzība
• Izglītības iestāžu darba
organizācija
• Valsts pārbaudījumi /
eksaminēšana
+ Iesaiste, ja ir neparedzētie /
neregulētie jautājumi
(Avots: IKVD)
- Latvijā pamatizglītību un vidējo izglītību nodrošina pašvaldības (tāpat kā bērnudārzus);
- Skolu direktorus apstiprina attiecīgās pašvaldības domes sēdē -- tas ir, skolas direktors būtībā ir politisks amats;
- Augstskolām, savukārt, ir zināms mišungs, bet daļa, cik saprotu, līdzīgi kā LU ir "atvasināta publiska persona, autonoma pašpārvaldes institūcija", būtībā valsts valstī. Bet ir arī valsts dibinātas koledžas un god knows what else.
Citiem vārdiem sakot, IZM likvidēšana Latvijā pamatā pārbīdītu šīs funkcijas atpakaļ kaut kur citur:
• Izglītības saturs
• Izglītības forma /
organizācija
• Prasības pedagogiem un
pedagogu atlīdzība
• Izglītības iestāžu darba
organizācija
• Valsts pārbaudījumi /
eksaminēšana
+ Iesaiste, ja ir neparedzētie /
neregulētie jautājumi
(Avots: IKVD)
March 21st, 2025
porcupine @ : Mazliet paskatījos
vakardienas diskusiju par demogrāfiju.
Jauna, stilīga demogrāfe piemin Francijas piemēru — tur esot lielākas iespējas saņemt auklīšu pakalpojumu, mums esot mazs atbalsts zīdaiņa pieskatīšanai agrīnā vecumā. (Neslēpšu — esmu ziņkārīga večiņa, nez, cik tad pašai to bērniņu? FB profils gan rāda modernu dzīvesveidu: jahtas, kalni...)
Bet ja nu par Francijas auklītēm (Paris, je t'aime, 2006):
Paris, je t'aime - 05 - Loin du 16e
Tags: indeszobs
Jauna, stilīga demogrāfe piemin Francijas piemēru — tur esot lielākas iespējas saņemt auklīšu pakalpojumu, mums esot mazs atbalsts zīdaiņa pieskatīšanai agrīnā vecumā. (Neslēpšu — esmu ziņkārīga večiņa, nez, cik tad pašai to bērniņu? FB profils gan rāda modernu dzīvesveidu: jahtas, kalni...)
Bet ja nu par Francijas auklītēm (Paris, je t'aime, 2006):
Paris, je t'aime - 05 - Loin du 16e
Tags: indeszobs