:
Nesaprotu, kāpēc katru vakaru kaķis nevis iet gulēt, bet sēž un lūr uz mani, gaida, kad es iešu gulēt. Aizdzenu no galda stūra, apsēžas blakus uz palodzes aiz aizkara un atkal lūr. Lūriķis.
: Kurš tad negrib dzīvot?!
Es nevaru beigt domāt par to veģetārismu. Saprotu ētikas argumentu, bet tur daudz prāta konstrukciju, ko izsvērt- par to pagaidām vēl nekomentēšu. Tāpat ekoloģiskās pēdas arguments...tas manuprāt arī ļoooti diskutabls un tā kā zinu, cik grūti nākas izaudzēt savā dārzā kko ēdamu, tad par to sakarīgi sakārtotas pārdomas arī varbūt uzrakstīšu vēlāk. Politiskais veģetārisms ir galīgi garām - pasaule nebūs glābta no bada, ja lopiem izbaroto mistiskā veidā atdāvinātu (kāpēc lai lielās korporācijas to darītu lol, nebūsim naivi, mēs dzīvojam joprojām imperiālismā, tikai saucam to moderni - par globalizāciju) badacietējiem 3.pasaules valstīs.
Kas attiecas uz uzskatu, ka cilvēks neesot gaļēdājs...te es ilgu laiku ticēju tam, ko man teica pazīstamie veģetārieši - ka varot visas nepieciešamās vielas uzņemt ar augiem. Pie šī punkta patreiz mani māc lielākās šaubas. (Nesaukšu to par eksperimentu, bet savu tā jau minimālo gaļas patēriņu divas nedēļas izmēģināju apzināti vispār izslēgt no ēdienkartes, beigās sāpēja un reiba galva, piemetās kkāds tizls depresīvs nespēks, apēdu karbonādi un palika labi :) Uztveriet nenopietni, bet tā bija.)
Kāpēc es par to veģetārismu un vegānismu vispār tā sāku pērties pēkšņi? Jo ēdu ļoti maz gaļu, nepērku gaļu un reizēm uznāk pretīgums pret visa veida gaļas izstrādājumiem. Un arī dzīvnieciņus man ir, protams, žēl. Varbūt tapt par vegānu? Es neesmu tā, kas ar steigu sekos emocionāliem spriedelējumiem, tāpeč gribu izrakties tēmai cauri no vairāk kā vienas puses. Un man patīk strīdīgas tēmas, kur pamežģīt smadzenes.
Patreiz man gribētos dzirdēt n okāda vegāna, kāda īsti ir viņu ideālā pasaules aina? Cilvēki katrs sev audzē pārtiku, bet govis, vistas, aitas, cūkas neeksistē? Lai neciestu dzīvnieki, vairs neeksistē arī intensīvā lauksaimniecība. Ko viņi ģērbj mugurā? Kaņepes? Ar ko viņi mēslo tos dārzeņus un riekstus, no kā pārtiek? Viengadīgiem dārzeņiem vajag daudz komposta (jo nav mājdzīvnieki, izmantot var tikai koku lapas vai ko tādu? cilvēku mēslus uz dārzeņiem pa tiešo nevar likt, to mēs visi tā ka'zinām). Varbūt permakultūras mežveida ilggadējo augu dārzs būtu iespējams bez papildus mēslošanas? Ja cilvēks aizvēsturē attīstījās tieši ēdot dzi'vniekus, kas notiktu šādas utopijas gadījumā? Smadzenes sāktu sarukt, cilvēki paliktu mazāki augumā ar katru paaudzi?
Kopumā visu ņemot, cilvēks nevar dzīvot ārpus lielā kopējā barības apļa, absolūti neietekmējot citas dzīvās radības.* Ironiskā kārtā vienīgais, kas mūs atšķir no citiem dzīvniekiem-gaļēdājiem un dod iespēju abstrakti domāt par gaļas ēšanas dilemmu - mūsu smadzenes, kuras attīstījušās tieši ēdot gaļu ;)
________
*Nekādā ziņā neatbalstu gaļas ēšanas "kultu" kaut kādas izrādīšanās nolūkā, ka es lūk varu un daru, rijot brokastīs, pusdienās un vakariņās. Neatbalstu necilvēcīgo (liriska atkāpe-šis termins mani mulsina tēmas sakarā-varbūt cilvēcīgi ir tieši būt vardarbīgam? jo par vilku arī saka "nezvērs", lai gan visi labi zina, ka tāda vilkam daba - apēst stirnu) attieksmi pret dzīvniekiem, kurus audzē mokpilnos apstākļos.
Es nevaru beigt domāt par to veģetārismu. Saprotu ētikas argumentu, bet tur daudz prāta konstrukciju, ko izsvērt- par to pagaidām vēl nekomentēšu. Tāpat ekoloģiskās pēdas arguments...tas manuprāt arī ļoooti diskutabls un tā kā zinu, cik grūti nākas izaudzēt savā dārzā kko ēdamu, tad par to sakarīgi sakārtotas pārdomas arī varbūt uzrakstīšu vēlāk. Politiskais veģetārisms ir galīgi garām - pasaule nebūs glābta no bada, ja lopiem izbaroto mistiskā veidā atdāvinātu (kāpēc lai lielās korporācijas to darītu lol, nebūsim naivi, mēs dzīvojam joprojām imperiālismā, tikai saucam to moderni - par globalizāciju) badacietējiem 3.pasaules valstīs.
Kas attiecas uz uzskatu, ka cilvēks neesot gaļēdājs...te es ilgu laiku ticēju tam, ko man teica pazīstamie veģetārieši - ka varot visas nepieciešamās vielas uzņemt ar augiem. Pie šī punkta patreiz mani māc lielākās šaubas. (Nesaukšu to par eksperimentu, bet savu tā jau minimālo gaļas patēriņu divas nedēļas izmēģināju apzināti vispār izslēgt no ēdienkartes, beigās sāpēja un reiba galva, piemetās kkāds tizls depresīvs nespēks, apēdu karbonādi un palika labi :) Uztveriet nenopietni, bet tā bija.)
Kāpēc es par to veģetārismu un vegānismu vispār tā sāku pērties pēkšņi? Jo ēdu ļoti maz gaļu, nepērku gaļu un reizēm uznāk pretīgums pret visa veida gaļas izstrādājumiem. Un arī dzīvnieciņus man ir, protams, žēl. Varbūt tapt par vegānu? Es neesmu tā, kas ar steigu sekos emocionāliem spriedelējumiem, tāpeč gribu izrakties tēmai cauri no vairāk kā vienas puses. Un man patīk strīdīgas tēmas, kur pamežģīt smadzenes.
Patreiz man gribētos dzirdēt n okāda vegāna, kāda īsti ir viņu ideālā pasaules aina? Cilvēki katrs sev audzē pārtiku, bet govis, vistas, aitas, cūkas neeksistē? Lai neciestu dzīvnieki, vairs neeksistē arī intensīvā lauksaimniecība. Ko viņi ģērbj mugurā? Kaņepes? Ar ko viņi mēslo tos dārzeņus un riekstus, no kā pārtiek? Viengadīgiem dārzeņiem vajag daudz komposta (jo nav mājdzīvnieki, izmantot var tikai koku lapas vai ko tādu? cilvēku mēslus uz dārzeņiem pa tiešo nevar likt, to mēs visi tā ka'zinām). Varbūt permakultūras mežveida ilggadējo augu dārzs būtu iespējams bez papildus mēslošanas? Ja cilvēks aizvēsturē attīstījās tieši ēdot dzi'vniekus, kas notiktu šādas utopijas gadījumā? Smadzenes sāktu sarukt, cilvēki paliktu mazāki augumā ar katru paaudzi?
Kopumā visu ņemot, cilvēks nevar dzīvot ārpus lielā kopējā barības apļa, absolūti neietekmējot citas dzīvās radības.* Ironiskā kārtā vienīgais, kas mūs atšķir no citiem dzīvniekiem-gaļēdājiem un dod iespēju abstrakti domāt par gaļas ēšanas dilemmu - mūsu smadzenes, kuras attīstījušās tieši ēdot gaļu ;)
________
*Nekādā ziņā neatbalstu gaļas ēšanas "kultu" kaut kādas izrādīšanās nolūkā, ka es lūk varu un daru, rijot brokastīs, pusdienās un vakariņās. Neatbalstu necilvēcīgo (liriska atkāpe-šis termins mani mulsina tēmas sakarā-varbūt cilvēcīgi ir tieši būt vardarbīgam? jo par vilku arī saka "nezvērs", lai gan visi labi zina, ka tāda vilkam daba - apēst stirnu) attieksmi pret dzīvniekiem, kurus audzē mokpilnos apstākļos.
:
Sezonas sākumā un beigās vienmēr portālos var izlasīt, kas 4 mēnešu laikā noticis seriālā "Ugunsgrēks".
Ugunsgrēka "dziļie" varoņi:
Šajā «Ugunsgrēka» sezonā ieradīsies arī jauna varone Sofija Hartmane, kuras lomā iejutīsies Dailes teātra aktrise Elīna Dzelme. Varones devīze ir «Mērķis attaisno līdzekļus, tāpēc viņa īpaši nemēdz lauzīt galvu par morāles dilemmām un izvēlas izdevīgāko». Sofija ir spītīga, mērķtiecīga, godkārīga, apveltīta ar lielām darbaspējām un seksapīlu, un viņa zina, kā patikt pretējam dzimumam. Šī sieviete ļoti rūpējas arī par savu augumu un fizisko formu, regulāri nodarbojoties ar sportu.
Viņai noteikti paredzēta kāda no vēl ne reizi neizspēlētajām sižeta līnijām - saistīta ar viesnīcas izkrāpšanu, mīlas mokām (kuras rūp tikai pavārei), sezona noslēgumā -slepkavība vai tās mēģinājums. Varoņiem nav ģimenes, draugu un pagātnes bagāžas, bet emocijas visiem tik dziļas kā labi nobriedušiem abiniekiem. Svarīgākais notikums, ko risinās kā minimums 5 sērijas - kurš ir vainīgs, ka vestibilā pazūd konfektes (parasti - istabene Zenta, jo viņa ir vainīga pie visa un viņai ir savs bāriņš veļas istabā; ieradīsies arī ciema vienīgais policists, kurš savas dienas vada tukšā persiku krāsas telpā).
Ugunsgrēka "dziļie" varoņi:
Šajā «Ugunsgrēka» sezonā ieradīsies arī jauna varone Sofija Hartmane, kuras lomā iejutīsies Dailes teātra aktrise Elīna Dzelme. Varones devīze ir «Mērķis attaisno līdzekļus, tāpēc viņa īpaši nemēdz lauzīt galvu par morāles dilemmām un izvēlas izdevīgāko». Sofija ir spītīga, mērķtiecīga, godkārīga, apveltīta ar lielām darbaspējām un seksapīlu, un viņa zina, kā patikt pretējam dzimumam. Šī sieviete ļoti rūpējas arī par savu augumu un fizisko formu, regulāri nodarbojoties ar sportu.
Viņai noteikti paredzēta kāda no vēl ne reizi neizspēlētajām sižeta līnijām - saistīta ar viesnīcas izkrāpšanu, mīlas mokām (kuras rūp tikai pavārei), sezona noslēgumā -slepkavība vai tās mēģinājums. Varoņiem nav ģimenes, draugu un pagātnes bagāžas, bet emocijas visiem tik dziļas kā labi nobriedušiem abiniekiem. Svarīgākais notikums, ko risinās kā minimums 5 sērijas - kurš ir vainīgs, ka vestibilā pazūd konfektes (parasti - istabene Zenta, jo viņa ir vainīga pie visa un viņai ir savs bāriņš veļas istabā; ieradīsies arī ciema vienīgais policists, kurš savas dienas vada tukšā persiku krāsas telpā).