I · study · at · the · University · of · life,

Shut up! No, soriously!
SHUT UPP!
Will you just shut up! For Christ sake!
Shut the hell up and never bother to open your mouth again!
I'm begging you, SHUTTHEHELLUUUUUUUP!

Un nekas no tā neiedarbojās :D

Un ar interesi gaidīšu redzēt ko rītdiena man ieplānojusi!
Ar pamošanos grūti. Gribās jautāt sev vai ir iemesls celties, bet es nejautāju, jo zinu atbildi.

Es atkal, protams, iegāju ne tajā blogā, kur vajadzēja.. un uzrakstīju vēstuli. Paldies dievam, nenosūtīju. Atcerējos tos famous last words. Eķ.
Dzīvoju kaut kādā post-depresijā ar nemitīgu vēlmi justies labi. Gribas, lai iekšā sēž komiķis un no katras situācijas uztaisa joku. Lai pašai jautri. Esmu atdalījusies no pasaules, pat atklāti ignorēju savu draudzeni, un daudz patērēju šokolādi.
Ziemassvētkus negribu ne tik, cik skabargu pakaļā, atvainojos, dibenā. Es tēlošu slima cik tik ticami varēšu, lord knows, I'll get an Oscar.

Un man gribās runāt ar svešiniekiem. Kā vakar pieturā. Tikai ne par autobusu, kurš atkal nokavēts.

Un es atmetu smēķēšanu. Atkal. Bet tik ļoti gribās.
Protams, es pati sev neesmu pietiekama motivācija atmešanai, tāpēc mani motivē mans nākotnes bērns. Negribu, lai viņam/-ai būtu jācieš tāpēc, ka mātei gribējās pīpēt.

Jau desmit. Fak, apsolīju sev jau deviņos būt gultā, miega bads mani beidz nost.

Un, plus, līdz izlaidumam at least, savā dzīvē vairs nelaidīšu nevienu bikšaino. Screw you guys.

Goodnight. Don't let bad bugs bite.

Kas visiem ir ar to happy ending?

Man, piemēram, ir no need for ending at all..

Šodien tāds labais bitchy moods.

Viens tips man šodien jautāja vai man ir draugs. Es teicu, ka esmu monogāmās attiecībās ar sevi.

Yeah, šitais būs mans favourite fuck-off line :D

Gudrība aug man mutē, kā ciema kukuli atnesdama agoniju.
It kā jūtos/esmu brīva, bet tā nav brīvība, ja visu laiku kaut ko gaidu, ceru, ne tā?

Something awesome please happen to me. Please!?

Ja Gossip Girl scenāristiem aptrūksies idejas nākamajai sezonai - droši ņemiet manu dzīvi! :D
Es visu laiku cenšos sevi sodīt par to, ko izdarīju. Bet..kāpēc? Kas izdarīts - izdarīts. Viss. Dzīve iet uz priekšu. Savu mācību saņēmu.
Un galu galā, man nav nekādu pienākumu attiecībā pret citiem.
Nevienam manu dzīvi nevajag vairāk kā man pašai. Un tas nav egoisms, tā ir pašcieņa.
Sākot ar šodienu es dzīvošu sev un darīšu to, ko es gribu!

Ak sievietes. Kāpēc mēs visu tā sarežģījam, ka pat neredzam tam cauri, cik vienkārši un labi viss patiesībā ir?

Vienkārši būt drosmīgai.

Gotta make things happen, not let them happen. Gotta free myself.
Remember how freedom feels?
Visa lielā plašā pasaule ir vaļā, viss ir iespējams, bet cilvēks no tā visa apjūk un neizmanto iespējas.
Kad tev ir divas izvēles, tu parasti izvēlies drošāko, ne to, ko tu tiešām gribi.
Es biju gatava izvēlēties to, ko gribu, bet.. nu vairs nezinu ko gribu.

Lord, give me a sign.. ;D

Ak dzīves neparedzamā ironija!
Man nāksies dāgri maksāt.
Un brīžiem es jūtos vainīga par to, ka nejūtos vainīga..
Un es ceru, ka tuvākās dienas man pašas pateiks, ko darīt tālāk.

'Couse I let things happen instead of making them happen..

Dabūju šodien Narvesen krūzi ar balto kaķi. Tagad jākrāj pelēkajam kaķim.
Piespiedu brīvdiena.
Daudz ananāsu tējas.
Tirkīzzili nagi.
Slapjas kājas gumijniekos.
Sāp žoklis.
Vairākas stundas pie datora.
Daudz iedvesmas.
Gribās radīt kaut ko skaistu. Trūkst idejas.
Pie griestiem milzīgs zirneklis.

Un man nav bail. Es vairs nebaidos no zirnekļiem un potenciālas zobas raušanas. Tiešām to sauc par pieaugšanu?

Paliec. Noliec čemodānu, novelc mēteli. Met turpat uz grīdas, nekas. Vēlāk pacelšu un nolikšu. Ar aizvērtām acīm nāc pretī man. Tu vienmēr mani jūti. Ļauj savām lūpām spiest klusuma zīmogu uz manējām. Satausti mani smaidu, tas nekad nepazūd, kad esi blakus. Cik skaista mūzika - lietus lāses spēlē palodzi. Es atceros, kā tu uz mani skatījies, kad bijām sveši. Tu zināji. Tu visu zināji jau pašā sākumā. Un ilgi pirms sākuma. Tāpēc paliec. Paliec vēl tikai šoreiz. Paliec pa visam.

Un tagad es varētu piecelties, nostāties ar skatu tieši pasaulei acīs un teikt: FUUUUUUUUUUUUUUUCK YOUUUU!

Jau trešo nakti sapņos redzu vienu un to pašu. Pamostoties jūtos, kā noziedziniece, kas visu nakti no kaut kā bēgusi. Diena velkas, domās tikai sega un silta tēja. Ziema nāk virsū kā milzīgs un nikns lācis, kas aprīs ikvienu bez izņēmuma. Tur, kur reiz bija siltums, tagad ledus aug arvien biezāks. Un es atkal dzīvoju gaidot. Gaidu kas būs, nevis izbaudu to, kas ir.

Esmu ļoti vīlusies. Es kaut kā gaidīju, ka būs labāk un labāk.
Nepatīk šitā. Gribās kliegt un raudāt.
Tagad viss tik tukšs liekas. It kā, lai ko es darītu, lai kas arī notiktu, labāk nepaliks.

Nav ne spēka, ne iedvesmas, ne motivācijas.
Viss ir tepat, vajag tikai piecelties un paņemt, bet slinkums mani nelaiž vaļā.

I miss him already.

Tāda sajūta, ka laiks kāpt jaunā līmenī, bet viss un visi velk mani atpakaļ.