Jau trešo nakti sapņos redzu vienu un to pašu. Pamostoties jūtos, kā noziedziniece, kas visu nakti no kaut kā bēgusi. Diena velkas, domās tikai sega un silta tēja. Ziema nāk virsū kā milzīgs un nikns lācis, kas aprīs ikvienu bez izņēmuma. Tur, kur reiz bija siltums, tagad ledus aug arvien biezāks. Un es atkal dzīvoju gaidot. Gaidu kas būs, nevis izbaudu to, kas ir.
Mūzika: |
Eyes on fire |