Dzīve

sajutos kā pirms gada

sāpošu galvu un pilošu degunu sēžu bibliotēkā

un tā vietā, lai darītu neiespējamo - pieķertos gadījuma analīzei - daru gluži ko citu:

pie sevis klusiņām, pa logu raugoties uz Gauju, filosofēju par savu dzīvi
šī darbība jau kļūst par ieradumu, turklāt varētu pat teikt - nelāgu ieradumu

fū, divu dienu debašu trakums ir beidzies - tikām pat pusfinālā padebatēt, bet tur gan mūsu domas atšķīrās no tiesnešu domām, līdz ar to - finālu nācās tikai skatīties
:)
bet tāpat jauki, tikai kaut kur dziļi, dziļi bišķiņ grauž, ka brīvdienas pa kāju.. bet tas dziļi un klusi :)

dienā, kad piedzimu, topos bija šādas dziesmas:

In the USA:
"Never Gonna Give You Up" by Rick Astley

In the UK:
"I Should Be So Lucky" by Kylie Minogue

man nepārtraukti prātā stāv domas, ko nevajadzētu un arī nemaz negribas domāt, bet nespēju viņas izmest no prāta vai izdomāt līdz galam

tāpēc tramīga sajūta
neaizšaut kaut ko greizi
vai nepateikt nepareizi

Pēdējās nedēļas manī atmodies pētnieka gars -
varu sēdēt bibliotēkā, datu bāzēs, rakāties un meklēt..
pat neko noteiktu - tikai - kaut ko interesantu.
un tad man gribas visu izlasīt un apskatīt

skaisti, tikai vienīgā problēma - līdz ar to negribas darīt tekošos darbiņus :)

saņemties, saņemties un vēlreiz saņemties

uzrakstīt to KSA projektu, lai mieriņš kaut kāds - bet tas stulbais ierobežojums traucē sākt, vai kā traucē

"klients grib kaut ko neriskantu, samērā konservatīvu blā blā blā" - a man jādomā!

šodien beidzot sev atzinu, kur ir problēma, kādēļ nekādi nevaru satikties ar it kā sen pazīstamiem cilvēkiem, šādas tikšanās velku jau vairāk kā gadu.

Man ir bail viņos vilties, kas, protams, uzreiz liks man arī pārdomāt par sevi viss ko
elementāri - esmu vājš cilvēks

uz pirmdienu uzdoto kampaņas aprakstu uzrakstīju un nosūtīju vakar
mājas eksāmenu e-democrātijā (jānodod līdz 24:00 svētdien) nosūtīju pirms stundas

ko tik nevar izdarīt, ja gribas brīvdienas pavadīt kā brīvdienas, nevis stresojot par darbiem
tgd līdz pirmdienai off, došos uz Alūksni -
braukāties ar riteņiem,
dzert Jāņa vectēva superlieliskigaršīgo vīnu,
spēlēt mauriņa boulingu,
braukt uz pirti, kurai puse Igaunijā otra puse Latvijā,
skatīties Das experiment,
ciemoties un ciemoties,

un vēl darīt visko, jo neviens termiņš nedeg :)

Which Winnie the Pooh Character Are You?

Which Winnie the Pooh Character Are You?
	You are Piglet. You are timid, quiet, and like to stay in others' shadows. Though your shyness can irritate some, you are courageous when it counts and are always loyal to your friends.
Find Your Character @ BrainFall.com

kā var nemīlēt vīrieti, kurš dzimšanas dienā Tev uzdāvina Tavas mīļākās smaržas, kas, kā izrādās, ir bijis speciālizdevums un vairs netiek ražotas (laikam tāpēc tās nebija atrodamas nekādos veikalos)
Viņš tās nopirka no smaržu kolekcionāra - itāļa
sakarā ar pasta sūtījuma aizkavēšanos, saņēmu tās pēc dzd, bet bija gaidīšanas vērts

šodiena tāda jocīga..
ap divpadsmitiem pagatavoju brokastis Jānim, kas tikko modās pēc komerša..
tad pat īsti neatceros - nedarījām neko laikam
noskatījāmies pāris sērijas jauno seriālu ( Jānis gan vairāk gulēja)

un tad aptuveni stundu/divas dziedājām ( es gan vairāk) līdzi visādām lv dziesmām (šodien topā - studentu himna :D )

njā.. un vakars pienāca nemanot/esmu iereibusi un neko šodien neesmu no plānotā izdarījusi :D ir tač svētdiena

šodien ir dzīves apnikums
pilnīgs un galīgs
nesaprotu savu pašsajūtu (bet nojaušu, ka sūdīga)

man pat negribas iet uz teātri
NEGRIBAS
tas ir kaut kas jauns

es esmu šausmīgi vīlusies kādā cilvēkā/-os kojās..

es saprotu, ka var kādreiz kaut ko paņemt no ledusskapja, kas nepieder pašam.. bet šitas ir pāri visam

kā var nospert un norīt praktiski veselu, paštaisītu siera kūku - tur ir jābūt pilnīgam draņķim (gatavota, pašu gatavota - varbūt kā pārsteigums, un vnk nākamajā dienā attopies, ka kūkas vnk vairs nav)

šausmīgas dusmas - un, ja būtu iespēja uzzināt, kas tas ir - ļoti gribētu pateikt, ko domāju par tādu rīcību

es esmu sākusi šausmīgos apjomos dzert vīnu
tas laikam nepalīdzēs man līdz vasarai nolīst zem 60kg robežām
bet mēģināts nav zaudēts :D
Galvenais jāizdzer pudele divas stundas pirms gulētiešanas

šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar nervu sistēmu

ik nakti redzu šausmīgus, nereālus sapņus, par neesošām pasaulēm, neesošiem cilvēkiem, apšaudēm, nāvēm, pārdabiskiem diktatoriem, kas mazus bērnus iegrūž milzīgā jūrā un tad ar blenderim līdzīgu asmeni samaļ viņu krūtis u.tml., un nesaprotamas pārvērtības dabā - jūra, pa kuras pludmali nedrīkst pastaigāties un tādēļ valdnieks licis tai plūst līdz pat asfaltētai ielai, kas izbeidzas tieši jūrā, plati koku dēļi kā milzīgi četrstūri, kas grauž miesu un kurus aparāts ceļ pāri uz salu, kur visi bērni ir sadzīti viena mājā un tiek sisti un sodīti un vergo

Tam visam pa virsu ir ikdienišķas paranoiskas bailes no nelaimes, kas varētu notikt kurā katrā mirklī

tas viss ir mani padarījis nervozu, kašķīgu un ar bailēm iemigt

Šodien apdomājot galvā, kādas ir divu cilvēku iespējamās savstarpējās attiecības (es nerunāju par attiecībām kā ģimene, mīlestība, draudzība un citām, augstākām vērtībām, es runāju par vienkāršām attiecībām – divu klasesbiedru, kaimiņu u.tml. savstarpējām attiecībām).
Ir skaidri saprotams, ka pastāv četri šādu attiecību modeļi (pieņemot, ka vienu indivīdu apzīmējam ar „x” – turpmāk šādi apzīmēšu sevi, jo aprakstīšu manu interpretāciju par modeļiem pēc savas personiskās pieredzes) un otru – „y”. Attiecību modeļi tiks apskatīti no X pozīcijas:
1. X (t.i. man) patīk Y, bet Y nepatīk X
2. X nepatīk Y, bet Y patīk X
3. X patīk Y un Y patīk X
4. X nepatīk Y un Y nepatīk X

1. modelis.
Diezgan sarežģīts attiecību modelis, jo var radīt X mazvērtības kompleksus, dzīt depresijā, meklēt sevī neesošus iemeslus, kādēļ Y viņš nepatīk. Lai gan nereti problēma ir meklējama Y – iepriekš izveidojies viedoklis, personiskas intereses – ir daudz iemeslu, kādēļ var izveidoties nepatika. Tomēr situācijā, kad X vēlas patikt Y, pazūd loģiskā domāšana un vaina cītīgi tiek meklēta sevī. Šāds attiecību modelis neapšaubāmi traucē savstarpējai komunikācijai, jo X vēlas rast veidu, kā sazināties ar Y, savukārt Y tas ir pilnīgi vienaldzīgi, vai sliktākajā gadījumā – pat nepatīkami.
2. modelis.
Šajā modelī X ir nedaudz vieglāk kā iepriekšējā, bet tas arī ir stingri atkarīgs no katra indivīda un viņa personības. Vieglākais ceļš, kādu var iet šādā situācija – vienkārši ignorēt Y un nedomāt par viņa vēlmēm un vajadzībām. Šajā gadījumā vienīgais dzīves traucēklis ir iespējamais Y morālais terors – meklējot iespēju sazināties, atrast kopīgu valodu, pavadīt laiku kopā. Bet, ja nav šāds mērķtiecīgs Y, tad šāds attiecību modelis var būt ļoti pieņemams. Otra iespējamība ir, ka X ir sirsnīgs un jauks, viņam vienkārši nepatīk Y. Tādā gadījumā attiecības kļūst sarežģītākas, jo cietēji ir abas puses – X, kurš cieš, pavadot laiku ar Y, jo nespēj viņam norādīt, cik liela ir nepatika pret viņu, un arī Y, kurš šādi tērē savu laiku pilnīgi neauglīgām attiecībām, kas tāpat ātrāk vai vēlāk izjuks.
3. modelis.
Iespējams, sarežģītākais no attiecību modeļiem – draud pāraugt nākamajā stadijā, piemēram, var izveidoties draudzība. Šādās attiecībās X jūtas lieliski, līdz mirklim, kad saprot, ka kļūst atbildīgs par Y, nevar viņu pievilt, nevar atteikt viņa lūgumam. Šāda pat izpratne par attiecībām var rasties arī Y. Ļoti negatīva šī attiecību modeļa iezīme ir, ja kāds no viņiem saprot, ka šādas attiecības var lieliski izmantot savā labā, tad arī šādās attiecībās rodas vismaz viens upuris, turklāt var paiet ļoti ilgs laiks līdz viņš pats to apzinās. Zinot, ka X nevarēs atteikt, pamatojoties uz abpusējām patīkamām attiecībām, Y var pieprasīt no X darīt tādas lietas, kas, pirmkārt, X ir nepieņemamas, otrkārt – X nedod nekādu personisko labumu. Līdz ar to šādās attiecībās ir samērā augsta riska iespēja, ka radīsies konflikts un attiecības pāries kādā no citiem modeļiem.
4. modelis.
Šis, iespējams, ir vieglākais, un nebūt ne sliktākais attiecību modelis. Jo X nejūtas Y priekšā atbildīgs. Teorētiski šādā gadījumā pat abiem īsti nav jākomunicē, un, ja ir – abi var būt patiesi viens pret otru, jo nav satraukuma sabojāt attiecības, nav nekāda parāda izjūta. X skaidri var pateikt, ko domā par Y, turklāt Y tas nemaz nesatrauc. Abām iesaistītajām pusēm ir citas attiecības par ko uztraukties, šādās viņi pat lieki nesaspringst, līdz ar to ir vieglāk dzīvot, esot šādās savstarpējās attiecībās.
Secinājumi – tos var izdarīt katrs pats pie sevis, apdomājot savu pieredzi.

iepriekšējās divas dienas pavadīju triecot sevī iekšā vīnus un visko ēdamu

tgd lēnām atgūstos, pagatavoju pikantos rafaelo (no siera, ķiplokiem, olām un krabju nūjiņām), un ķeršos kaut ko palasīt/pamācīties

Vīrietis izliekas, ka mācās, bet īstenībā es dzirdu, ka skatās krabjos.lv klipiņus - tikai nesaku, ka dzirdu un izliekos, ka domāju, ka viņš mācās :D

ik rītu pamostos ar vienu domu -
cik es esmu laimīga, un cik ļoti man patīk mosties kopā ar kādu :)

šonakt sapņoju, kā kādā skaistā vietā pie upes sēžu ar Jāni un piepeši no kādas alas klintī upē ieskrien lauva, pēc tam vēl viena - lielāka ( tā pa ceļam apošņāja mūs un pēc tam kkādu trešo personu sagrāba žokļos un aiznesa līdz), un beigās viena tik milzīga, ka aizsedza mēnesi


pēc tam mēs uzlīdām kādas mājas bēniņos, kur jau bija cilvēki un prasīja mums -vai gribam redzēt lauvu karali (acīmrezot to milzīgo lauvu).. tā kā atbildējām apstiprinoši, tad mums bija jānoguļas tādā kā ejā, un mums pāri mehāniski pārvilkās tāds kā žogs no koka klūdziņām - laikam, lai nesabradātu mūs milzīgais lauvu karalis, diemžēl tajā brīdī, kad lauva bija jau pie ieejas bēniņos, sāka zvanīt mobilais ( tā kā tas notika sapnī, tad lauva satrūkās un sāka palikt dusmīgs, tā kā labi vien, ka telefons zvanīja arī īstenība - savādāk mēs visi būtu apēsti)