Dzīve

šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar nervu sistēmu

ik nakti redzu šausmīgus, nereālus sapņus, par neesošām pasaulēm, neesošiem cilvēkiem, apšaudēm, nāvēm, pārdabiskiem diktatoriem, kas mazus bērnus iegrūž milzīgā jūrā un tad ar blenderim līdzīgu asmeni samaļ viņu krūtis u.tml., un nesaprotamas pārvērtības dabā - jūra, pa kuras pludmali nedrīkst pastaigāties un tādēļ valdnieks licis tai plūst līdz pat asfaltētai ielai, kas izbeidzas tieši jūrā, plati koku dēļi kā milzīgi četrstūri, kas grauž miesu un kurus aparāts ceļ pāri uz salu, kur visi bērni ir sadzīti viena mājā un tiek sisti un sodīti un vergo

Tam visam pa virsu ir ikdienišķas paranoiskas bailes no nelaimes, kas varētu notikt kurā katrā mirklī

tas viss ir mani padarījis nervozu, kašķīgu un ar bailēm iemigt